Nemaz nepamanīju kā kārtējā nedēļa pagāja, laikam tādēļ, ka sanāca caur un cauri viena čakarēšanās. Nekas daudz vairs pie Mantas projektiņa nebija palicis ko darīt, bet atdoties tā negribēja ne par ko.
Likstas jau sākās, kad braalluks to Mantu veda uz manu sētu. Evakuātors nosprāga un nācās citu treileri izsaukt, ar to arī gludi negāja, pāris simtus metrus pirms maniem vārtiem tam filtri aizgāja ciet un sākās raustīšanās. Dzenot nost no platformas Mantai uz priekšiņas un spārna savienojuma vecie špakteļi iedeva plaisu... tad nāca vēl simts un vienas nakts pārsteigumi, braallukam pat četrdesmit lati mistiski izgaisa, tā arī neatradām, jānoraksta zaudējumos.
Pēc krāsošanas izcīnīšanas atlika vairs tikai salikt stiklus un dažus sīkumus, tad lielā pulēšana un sveiki Nastja, plus mīnus četrām dienām darbs. Pāris dienas krāsojums dabūja nosēsties un mēs ar braalluku optimistiski metāmies finiša taisnē.
