Nu ko tu padarīsi, rīts gudrāks par vakaru, nopūšam sveces.
Pirmās saules staros sameklēju arī strāvas noplūdes cēloni, izrādās dārza apgaismojums pie vainas, laikam kurmji paplosījās, nu neko atrubīju to ķēdi un pagaidām miers, viss griežas, viss notiekas.
Varbūt arī bildē ir pamanāma tā knapā migliņa bākas vāciņa rajonā, bet tāds musturs bija vēl šur tur pamanāms.
Pagaidām neko nevar darīt, lakai ir jānožūst, pa to laiku jāizštuko kā ārstēsim kasjakus.
Viena lakas kārtiņa samērā ātri nožūs, nepaies ne sešpadsmit stundas un mēs būsim darbībā.
Apbēdina tikai tāds moments ka viss atkal uz nakti bīdās, vismaz tikšu galā ar elektrību, jo kameras barošanu uzkarināju uz sievas elektriskās plīts kabeļa, keramika atpūšas, kamēr nepadošu elektrību dārgajai, uz vakariņām varu necerēt.
Nu jau tik apžuvis ka var uzmanīgi uzkarināt bamperi un papriecāties, jāatrod arī kāds saldāks moments pasākumā lai bēdu var mazināt.
Ar apņēmību par maz, iekša tomēr netur, nevaru vairs kā jaunībā pa septiņdesmit divām stundām nonstopā raut, jāmet miers un tad uz skaidru galvu turpināsim, prāts vairs pat uz meitām nenesas, tā ir slikta zīme. Turpinājums noteikti sekos....
Par auto visu izsaka tas uzraksts aizmugurē- tā ir īsta MANTA. 
Patīk rezultāts un process vēl vairāk, brālim arī roka precīza, ar kontūreni nemaz nav tik viegli, kā varētu sķist.
