Lada Ņiva jeb VAZ 2121 Ņiva - automašīna ar paaugstinātu caurgājamību, kas tika ražota Padomju Savienībā. Ņiva kļuva par lielu soli padomju autobūves attīstībā, jo modelim bija visu četru riteņu pastāvīgā pilnpiedziņa. Automobīļa caurgājamību nodrošināja augstais klīrenss (220mm) un saīsinātā riteņu bāze. Ņivai ir trīsdurvju nesošā virsbūve. Dzinējs - četrcilindru karburatora motors ar darba tilpumu 1600 kubikcentimetriem un jauda 75 zirgspēki. Manuālā četrpakāpju pārnesumkārba.
Vēsture.
Pirmie divi Ņivas prototipi tika uzbūvēti 1971. - 1972. gadā. Tiem bija visnotaļ tradicionāls paskats priekš tā laika automašīnām, brezenta jumts un Fiat / Lada 1,3 l dzinējs. Taču pēc kāda laika tika izveidota moderna, slēgta tipa virsbūve un speciāli jaunajam modelim adaptēts 1,6 l dzinējs. 1973. gadā Kazahstānā, VAZ inženieru uzraudzībā, tika veikti testa braucieni. Projekta galvenais vadītājs bija Vladimirs Solovjovs un galvenais dizaineris - Valērijs Sjomuškins.
Par slavenā krievu bezceļnieka publisko dzimšanas dienu ir uzskatāms 1977. gada 5. aprīlis. Lai gan tas bija AotoVAZ rūpnīcas pirmais ne - FIAT modelis, daudzi tehniskie risinājumi bija aizgūti no FIAT bāzētajiem LADA modeļiem.
Ņiva aizsāka jaunu automobīļu sēriju - kompakts, komfortabls bezceļnieks ar lielu daudzumu pasaules līmeņa novatorisku risinājumu - priekšējā neatkarīgā piekare, pastāvīgā pilnpiedziņa, kas tajā laikā bija sastopama tikai Range Rover modeļos, slēgtā nesošā virsbūve. Galvenie iemesli tam, ka Ņiva joprojām apskaužami labi notur savas pozīcijas auto tirgū ir modeļa pieejamība un konkurentu trūkums.
Ņivai tika izveidota arī militārā modifikācija VAZ - 2122 jeb Reka. Rekai bija papildus nostiprināta konstrukcija, bet oriģinālā 1.6 l (76zs jauda) motora vietā no Lada 2101 sedana tika aizgūts 1,3 l (60 zs jauna) motors ar maksimālo ātrumu 115 km/h. Šis automobilis bija amfībija un spēja pārvietoties pa ūdeni ar 9 km/h lielu ātrumu. Prototipi, kas dažādās modifikācijās tika uztaisīti no 70-to gadu beigām līdz 80-to gadu beigām, spīdoši nokārtoja militāros pārbaudījumus, taču Padomju armija, galvenais šādas militārās tehnoloģijas iepircējs Padomju Savienībā, tolaik jau atradās ekonomiskās krīzes stāvoklī, tādējādi Reka tā arī nepiedzīvoja nonākšanu sērijveida ražošanā.
Mūsdienu situācija.
Eksports.
Ņiva bija un joprojām ir AutoVAZ autorūpnīcas eksporta līderis. Ražošanas laikā pavisam ir izgatavots 1 500 000 automašīnu, no kurām aiz Padomju Savienības robežām uz vairāk kā 100 valstīm tika eksportētas aptuveni 500 000. Joprojām katru gadu aptuveni 15 000 automašīnu tiek eksportēts uz Dienvidamerikas valstīm, Āfriku, Tuvajiem austrumiem un Eiropas valstīm - Vāciju, Franciju un Grieķiju, kur joprojām eksistē Ņivas cienītāju klubi. Neskatoties uz to, ka Ņivas uz šo valsti vairs netiek eksportētas, šādi klubi eksistē arī Japānā. Ņivas ir sastopamas arī Austrālijā un Kanādā.
Mūsdienās Ņivas no VAZ piegādātajām rezerves daļām tiek komplektētas Kazahstānā un Ukrainā. Agrāk darbojās rūpnīca Ekvadorā, kur tikai 2001. gadā vien tika sakomplektētas gandrīz 2500 automašīnas.
Krievijā un Eiropā Ņivas tiek izmantotas kā ātrās palīdzības, militārais, policijas vai dažādu kompāniju darba auto. Slovākijā Ņiva ir transports dažādiem policijas spēkiem, bet piemēram "Transmanche-Link", kompānija, kas konstruēja Lamanša tuneli starp Angliju un Franciju, darbā pie gigantiskā projekta izmantoja 45 Ņivas. Katra no šīm automašīnām savā ekspluatācijas laikā nobrauca 70 000 bezceļa kilometrus, un pēc tuneļa konstrukcijas beigām tika pārdotas vietējiem automašīnu tirgotājiem.
Autosports.
Ņivai bija sasniegumi ari autosportā. Ņiva ir bijusi starp līderiem tādās prestižās rallijreida sacensībās, kā Parīze - Dakāra, Parīze - Tunisija, Parīze - Pekina utt. Par vēl vienu Ņivas uzvaru var uzskatīt pasaules augstuma rekordu - 1998. gadā Ņiva aizbrauca līdz Everesta bāzes nometnei, kas atrodas 5200m virs jūras līmeņa.
Ņiva ir iekarojusi ari Ziemeļpolu - 1998. gada aprīlī starptautiskas ekspedīcijas laikā Ņiva piezemējās ar izpletni uz ledus gabala, tika atbrīvota no saitēm, iedarbināta un veiksmīgi pārvarēja ieplānoto maršrutu. 12 gadus Ņiva kalpoja Krievijas polārpētniecības stacijā Antarktīdā, kur nav neviena ceļa. Ekspluatācijas laikā automobilis bija nobraucis 40 000 kilometru un darbojās temperatūru diapazonā no -54 līdz +4 grādiem pēc Celsija. Ņiva tika izmantota ledājos un salā, kur pārvadāja kravas un vilka laivas.
