1909.gada 8.novembrī franču autosportists Viktors Hemerijs kļuva par ātrāko cilvēku uz planētas - sēžot pie speciāli būvēta un parLightning Benz dēvēta Mercedes-Benz stūres Hemerijs sasniedza 205,666 kilometru stundā lielu ātrumu. Ātrumu, kāds līdz tam nebija sasniegts nedz gaisā, nedz uz zemes un ūdens, nedz arī uz sliedēm, Hemerijs sasniedza Bruklendas trasē Lielbritānijā, kas ir pirmā speciāli motoru sportam būvētā trase pasaulē. Uz tās dzelzsbetona seguma jaunu rekordu uzstādīšanas mēģinājumi notika periodā no 1907. līdz 1939.gadam.
Speciāli būvētais Mercedes-Benz zibens automobilis ar 407 kilogramus smago 21,5 litru motoru, kurš pie 1600 apgriezieniem minūtē attīstīja 200 zirgspēkus, ļāva Hemerijam uzstādīt arī citus rekordus - kilometru garu distanci no nulles tas veica 31,326 sekundēs, pusjūdzi - 25,566 sekundēs, bet jūdzi - 41,268 sekundēs. Kopumā ņemot, Hemerijs sev piederošo ātruma rekordu pārspēja vēl četras reizes.
Lightning Benz triumfa gājiens turpinājās vairākus gadus. 1911.gada 23.aprīlī amerikāņu sacīkšu braucējs Bobs Burmans ar zibenīgo Mercedes Deitonā uzstādīja jaunu rekordu, kurš noturējās līdz pat 1919.gadam. Lidojošo kilometru Burmans veica ar 228,1 km/h vidējo ātrumu, savukārt lidojošo jūdzi - ar vidēji 225,7 km/h. Burmans, starp citu, piedalījās arī pirmajās Indianapoles 500 jūdžu sacensībās, kuras norisinājās 1911.gada 30.maijā.
1876.gada 18.novembrī Brestā, Francijā dzimušais Hemerijs bija viens no panākumiem bagātākajiem sacīkšu braucējiem autosporta agrīnajos gados pirms 1.pasaules kara. Būdams skolots mehāniķis, Hemerijs 1900.gadā kļuva par Aleksandra Daraka dibinātā autobūves uzņēmuma Darracq testu nodaļas vadītāju un rūpnīcas komandas sacīkšu braucēju. Pie Daraka Hemerijs turpināja strādāt līdz 1906.gadam, tostarp paguva 1905.gadā uzstādīt ātruma rekordu - 176,5 km/h. 1907.gadā viņš kā sacīkšu braucējs pievienojās Benz & Cie. un jau nākamajā gadā izcīnīja uzvaru sacīkstēs Sanktpēterburga - Maskava - Hemerijs 686 kilometrus garo distanci veica 8 stundās un 30 minūtēs. 1908.gadā viņš izcēlās arī ar otro vietu Francijas Lielās balvas izcīņā.
Slavenajā autosporta pilsētā Lemānā ļoti trūcīgos apstākļos dzīvojošais Hemerijs no dzīves labprātīgi aizgāja 1950.gada 8.septembrī 74 gadu
