Nu tak aprakstu labu varēji par savu mocīti uzrakstīt. A tā - mocītis labs, bet raksts grīdas līmenī sanācis, neskatoties uz foķenēm.
Javiņas vecās gāja tikpat labi, kā jaunās, ja kas! Neticami, bet fakts. Es te nerunāju par 250cm^2, bet par 350-niecēm divpodīgajām. Astoņdesmito gadu beigāsm es ar tādu vienu vasaru nobraucu - foršs mocis. Ārējais izskats tāds lauķīgs, bet savas funkcijas viņa pildīja teicami, labāk nekā jaunie modeļi. Vēlāk es nopirku "jubiļeiku" - bija tāds pārejas modelis (634) ar hromētiem bākas sāniem, tad pārsēdos uz jauno (638) - tomēr vecā divpodniece man likās visu laiku labākā, uzticamākā parikte. Pirmajā robā mierīgi varēka priekšējo riteni no zemes pacelt, pašam nemanot - brīnīties sāku tikai tad, kad braucu, braucu, a mocītis stūrei nekādi negrib klausīt. Tad tikai pamanīju, ka priekšas ritenis 10cm virs ceļa lido - arvien tuvāk un tuvāk kaimiņa metālkaltajai sētai :D
Arī sataisīt viņu bija viegli, jo patika pa iekšām parakņāties - karburatoru izpūst, aizdedzi noregulēt, kontaktus patīrīt. Citur līst nebija vajadzības vairs, viss strādāja. Cik es zinu, veco javiņu saimnieki vēl līdz šim par saviem mocīšiem nesūdzeas, a ar jaunajām javām man bija viena problēma pēc otras...