Vienmēr tik pat negaidīti, kā pienāk ziema, arī Japāna tik pat negaidīti veica neticamu izrāvienu enerģētikā bez ogļūdeņražiem.
Vienmēr tik pat negaidīti, kā pienāk ziema, arī Japāna tik pat negaidīti veica neticamu izrāvienu enerģētikā bez ogļūdeņražiem.
Ar pilnu bāku sedans spēs nobraukt aptuveni 650 kilometrus, bet bākas uzpilde par vienu kilometru izmaksās tikai 0,15$.
Enerģija automobīļa unikālajā dzinējā izstrādājas uz ūdeņaraža oksidēšanās elektroķīmiskajā ģenerātorā reakcijas. Elektrodzinēja spēks sasniedz 136 zirgspēkus.
Tuvākajā laikā arī Honda plāno iziet ūdeņraža automobīļa tirgū.
Ja kāds vēl nav sapratis, tad tā nav tikai "nāve naftiniekiem", bet arī enerģētikas beigas tādā veidā, kādā mēs to pašlaik zinām. Mājas tiks apgādātas ar autonomiem ģeneratoriem, kas darbosies ar ūdeņraža degvielu.
Nebūs vajadzīga ne vien Sajano-Šušenskaja atomelektrostacija, bet arī visi tīkli, par kuriem tiek padota strāva.
Iedomājieties to, cik daudzi kļūs momentā par bezdarbniekiem, sākot no ģeologiem līdz pat elektro ierīču izstrādātājiem! tak kādas tur ierīces? Metāls maksās pilnīgi neko.
Sākumā daudzi zaudēs darbu, bet pēc tam pielāgosies. Jau sen vajadzēja beigt naftas enerģijas ēru, vienkārši naudasmaisi kuri kontrolē naftas tirgu visus citus enerģijas avotus protams bremzē cik jau var.
0,15$ uz 1 km ir 14 EUR uz 100 km, sanāk tieši 2x vairāk nekā mans vecais dīzelis. Kas tur lēts? Pietam par 60 stabiem var nopirk uber ekonomisku mašīnu un sanāks mazāk. Tā ka šitai lietai ir jāizlien no brūnajiem pamperiem un tad, kaut ko par ekonomiju varēs runāt.
Kurt tu ņēmi tādus ciparus - 0.1$/1km? Kaut kā baigi rožaini šķiet, jo šobrīd lielākā sāpe ir tieši ūdeņraža saražošana
šobrīd ūdeņradi ražo no naftas.
varbūt vēlāk iegūs tehnoloģiju, lai saskaldītu ūdeni par ūdeņradi un skābekli par stipri lētāku cenu nekā šodien elektrolīze, piemēram, kodolreaktoros, kuros ir augsta temperatūra, kā rezultātā ūdenstvaiks pats sāk sadalīties ūdeņradī un skābeklī (atceramies Fukušimas sprādzienus), un ar speciāliem filtriem katrs elements tiek kontrolēti savākts savā tvertnē, un tālāk jau fasēšana, nodošana mazumtirdzniecībā.
Vistuvāk bija krievi, kuriem bija svina - bismuta reaktori (normāli ir ūdens-ūdens reaktori), un kuriem normāla darba temperatūra bija virs 400 grādiem. Ūdens kritiskā temperatūra ir nedaudz augstāka (ap 430 grādi, atkarībā no spiediena), līdz ar to, jāatrod materiāli, kuri bez palielināta nolietojuma labi funkcionē 500-700 grādu temperatūrā. Un būsim jau tuvāk lētāka ūdeņraža ieguvei.