Henry Surtees (1991-2009)5

Reizēm mums liekas, ka autosports šodien ir kļuvis pilnīgi drošs. F-1 leģendas Airtona Sennas traģiskā nāve nu jau šķiet tālā pagātnē. Patiešām – kopš 1994.gada Pirmajā formulā nav gājis bojā neviens pilots. Drošības līmenis, pateicoties mūsdienīgām tehnoloģijām un aktīvai atbildīgo personu rīcībai, ir pieaudzis dramatiski. Daudzi sacīkšu negadījumi, kas vēl pirms 20 gadiem neizbēgami būtu letāli, šodien beidzas tikai ar izbīli vai smadzeņu satricinājumu. Katram droši vien ir gadījies redzēt televīzijā iespaidīgu avāriju, pēc kuras pilots skurinādamies, taču neskarts izkāpj no automašīnas vraka. Taču traģēdijas joprojām var notikt. Un notiek. Aizvadītajā nedēļas nogalē Formula 2 sacīkstēs gāja bojā tikai 18 gadus jauns britu autobraucējs Henrijs Sērtiss (Henry Surtees). Viņa tēvs ir 1964.gada F-1 pasaules čempions Džons Sērtiss (John Surtees) – arī izcils motobraucējs, turklāt vienīgais, kas jelkad kļuvis par pasaules labāko gan uz diviem, gan četriem riteņiem. Džons Sērtiss cīnījās laikos, kad autosports bija neskaitāmas reizes bīstamāks, un tomēr palika sveiks un vesels. Viņa dēls Henrijs vēl sestdien izcīnīja trešo vietu sacīkstēs, svinēdams pirmo nokļūšanu uz goda pjedestāla. Taču svētdien kādam konkurentam Eurosport tiešraides skatītāju acu priekšā nolūza ritenis, nekontrolēti aizlidoja trasē un trāpīja Henrijam pa galvu. Ja ritenis būtu izvēlējies citu trajektoriju vai viss būtu noticis dažas sekundes simtdaļas vēlāk, autosporta vēsturē paliktu vien nenozīmīgs, parasts negadījums. Taču reizēm dzīve uzdod neatbildamus jautājumus. Diez vai kāds spēs pateikt, kāpēc Henrijam bija jāmirst. Un diez vai kāds jelkad spēs pastāstīt, kas un kā jādara, lai pilnīgi izslēgtu iespēju svētdienas traģēdijai atkārtoties. Pieminēsim Henriju un atcerēsimies, ka autosportisti visā pasaulē joprojām riskē ar savām dzīvībām – katru reizi, kad dodas trasē.