Visapkārt vieni vienīgi Harley, tā vismaz padomāju, apskatot šo attēlu, kurš tapis 1946 gada septembra vidū. Attēls ir uzņemts pirmajās padomju savienības pēckara motociklu sacensībās.Uz starta- nesaskaitāms daudzums Harley Davidson Motociklu ar blakusvāģiem. Cik īsti viņu tur ir? Trīs pilnas rindas stiepjas šķiet līdz pašai bezgalībai un uz motocikliem redzamās numurzīmes 245, 329, 666 vien liecina par prāvo dalībnieku skaitu. Šosejas malā redzami sacensību dalībnieki, ģērbušies tankistu bruņu cepurēs un melnos tankistu kombinezonos. Labajā pusē uz krūškurvja redzama emblēma ar tanka siluetu. Tie ir tankisti un mehanizēto karaspēku karavīri.
Bet kas tur dīvains- galvenais sacensību tiesnesis bija tankistu karaspēka maršals. Kā pavēlēts- motociklistu daļas kareivji bija klāt, protams kopā ar Harlejiem. Visi motocikli ir WLA-42, armijas modifikācija motociklam WL. Padomju savienībā, tai skaitā Latvijā, ieceļoja apmēram 30′000 šīs markas motocikli un kas interesanti, šie motocikli tika salikti kopā Padomju Savienībā un daļa motociklu tika komplektēti ar vietējā ražojuma blakusvāģiem.
Citi tā laika motocikli (”Indian”, “Matchless”, “BSA”, “Velocett”) Padomju Savienībā nonāca daudz mazākos apjomos.
Vietējās motociklu ražotnes (galvenokārt IMZ) lielā Tēvijas kara laikā saražoja tikai ap 10′000 smago motociklu M-72. Un lai arī cik daudz Harleju gāja bojā fronte, tie tomēr līdz kaujas beigām palika visizplatītākie mūsu valstī. Un no visiem ārzemju motocikliem tā arī palika vispopulārākie un var teikt iemīlētākie motocikli Krievijā un visā Padomju Savienībā.
Jau 1916 gadā Petrogradas sacīkšu braucējs Makovskijs uzstādīja Krievijas ātruma rekordu klasē līdz 750cm3, ar Motociklu Harley Davidson. Viņš veica verstu (1066,7 m) ar vidējo ātrumu 110,348km/h. Pēc tam, 1924 gadā Maskavietis Dmitrijevs izcīnīja uzvaru pirmajā Padomju Savienības čempionātā, klasē virs 1000cm3, atkal ar Harleju. Zakrevskijs 1936gadā uzstādīja Padomju Savienības absolūto ātruma rekordu. Viņš ar savu 1000cm3 Harley Davidson veica vienu kilometru ar vidējo ātrumu 172,166 km/h.
Diezgan daudz šīs markas motociklu Krievijā ieveda pirmā pasaules karā laikā. Vēlāk 20tajos gados, cik atļāva finanses, Krievija turpināja ievest Harley Davidson, galvenokārt Sarkanajai armijai. Jebkurā gadījumā 1926 gadā no 6 tūkstošiem motociklu, apmēram 1,2 tūkstošus sastādīja tieši šis marka. Un vēl pie tam, Krievijas rūpniecība ražoja tiem rezerves daļas (vārstus, virzuļa gredzenus, zobratus un citas detaļas).
Harleji pat pa tā laika drausmīgajiem ceļiem, gāja bez kapitālajiem remontiem pat 40′000km , un bija derīgi priekš Padomju Savienības. Pat 30tajos gados nelielās partijās šie motocikli ieceļoja Krievijā. Piemēram Maskavas ceļu policija pirms karā, kā arī pēckara periodā braukāja ar dzelteni ziliem izkrāsotiem Harlejiem.
Modeļa WL ražošana tika uzsākta 1935 gadā. Tā saglabāja sevī visas tradicionālās Harley Davidson konstrukcijas. To skaitā- oriģinālās konstrukcijas paralelograma priekšējā dakša, dziļā vadītāja sēd pozīcija, V-veida divcilindru (ar 45 grādu leņķi starp cilindriem) motors, kreisās rokas ātrumu pārslēdzēju. Jaunais motocikls diezgan ātri iemantoja patērētāju simpātijas, tā kvalitāte un izturība to apstiprināja. Kaut arī brīdī, kad ASV iejaucās otrajā pasaules karā, Harley Davidson izlaida vairākus modeļus 600, 1000 un 1300cm3 klasēs, bet tieši 750 kubikcentimetru WL modeļa motocikli, pēc savām kvalitātes īpašībām, bija atzīti par Armijas vajadzībām visnoderīgākajiem.
Armijas modifikācija WLA-42, no civilā modeļa atšķīrās: divas bagāžas somas (pa labi un pa kreisi aizmugurējam ritenim), vieta patronam (pa kreisi no priekšējā riteņa), stiprinājuma kronšteini priekš ložmetēja (pa labi no priekšējā riteņa), priekšējais stikls ar brezenta pārsegu. Specifika armijas ekspluatācijas vajadzībām piespieda izmantot ļoti efektīvo inerces-eļļas gaisa filtru (labajā pusē virs sajūga) un apgaismes līdzekļus (papildus lukturis, mazais lukturis un aizmugurējais gaismas lukturis) ar gaismas maskēšanās aprīkojumu. Un protams arī specifiskā krāsa.
Šis spēkrats neatbilda, tā laika (trīsdesmito gadu beigas) motociklu ražošanas tehniskajām tendencēm. Vairs nebija palikuši cita V- veida motora ražotāji, bet Harlejs it kā nezinādams par aizmugurējo cilindru pārkaršanu uz tādiem motoriem, joprojām tos ražoja un ražo vēl šobaltdien. Daudzas firmas tajā laikā pārgāja uz teleskopiskajām priekšējām dakšām (BMW, Matchleess, Triumph), izmantoja amortizējošos elementus aizmugurējam ritenim (Ariel, BMW, Triumph), bet Harley Davidson ietiepīgi turējās pie savas konstrukcijas.
Un sēd pozīcija uz motocikla bija netradicionāla- kovboj stila. Dziļš sēdeklis, fiksēdams vadītāja pozīciju sānu virzienā, pagriezienos nevajadzēja saspiest ar ceļiem benzīna bāku. Kāpšļi (atkal ne trubveidīgie, bet plakanie) ir novietoti nevis ātrumkārbas darbības zonā, bet abpus motoram blokam. Tai pat laikā platā motocikla stūre ar izstieptām atpakaļ galiem, neprasīja no motociklista piepūli veicot manevrus. Vadītājs sēdēja dziļi, un ceļa nelīdzenums izolēja sēdekļa atsperojums. Tas stiprinājās šarnīrveidā ar priekšējo galu pie motocikla rāmja (starp bāku) un aizmugurējais bija paslēpts vertikāli rāmi uz ļoti garas un mīkstas atsperes.
Kopumā WLA-42 izrādījās diezgan ērts priekš vadītāja: aizsarg dugas priekša un aizmugurē, atpakaļ skata spogulis, kontrollampas akumulatora uzlādei un eļļas spiedienam, divas balsti (sānu un centrālais pie aizmugurējā riteņa). Amerikāņi mīl, ka var izkontrolēt mašīnas darbu. Un ja paskatās uz WLA-42 motoru, tad pat no kreisās puse var atrast trīs lūkas. Caur vienu var atrast atzīmi, ka virzulis atrodas AMP un vari vārsti aizvērti. Cits caurumiņš dod iespēju aplūkot vai nav nolietojusies priekšējā motora ķēde. Bet zem trešā- regulējamās skrūve sajūga izspiedējam un centrālās atsperes piepūlei.
Harley Davidson apakš vārstu motors uz WLA-42, strādā ar mērenu tiem laikiem kompresijas pakāpi-5,0. Darbojas viegli un mīksti. Maksimālais ātrums ar šo 25zs motoru ir 100km/h. Rūpnīcas ekspluatācijas pamācībā ir ieteikts pie ieskriešanās uz otro ātrumu pāriet pie 24km/h, uz trešo pie 40km/h.
Motocikls ir pilns ar dažādām neparastiem konstruktīviem risinājumiem piemēram, lai nospiestu sajūgu ir jāizmanto kriesā kāja, jo sajūgs ir ar pedāli. Priekšējo bremžu hēbelis atrodas uz stūres, nevis labajā pusē, kā pierasts, bet kreisajā. Un vēl uz bākas ir divi korķīši. Labais priekš eļļas, kreisais benzīnam.
Apbrīnojami, ka Harley Davidson ir vienīgais no amerikāņu motociklu rūpnīcām, kas izdzīvojušas līdz mūsdienām, neskatoties uz savdabīgo konstrukciju.
1901 gadā pateicoties Viljamam Hārlejam un trim Davidoson brāļiem. Eksportēt savus motociklus uz Krieviju viņi sāka no 1914. gada.
Motocikli WLA-42 bijušajās Padomju Savienības valstīs ir vēl saglabājušies diezgan, var droši runāt par simtiem motociklu. No 90′000 saražotajiem WLA trešā daļa, jeb 30′000 tika nogādāti tieši uz Padomju Savienību.
