Golfa stāsta turpinājums jeb labāk nebūtu sācis...78

Stāvu un domāju, kur gan esmu iekūlies. Ne vairs jūtos kā cilvēks, ne vairs pēc tāda izskatos, galīgi sašļucis un noputējis  Bet atpakaļceļa vairs nav....

Vienkārši bez vārdiem.

Jo dziļāk roc, jo lielākā pakaļā, negaidīju, ka būs tik daudz jāšpaktelē.

Nav ko utis meklēt, uz tādas virsmas kasjakus vairs neieraudzīsi, jāgruntē nost un miers, kā būs, tā būs, jeb, kā Saša teica: ''Nebūs labi, arī būs labi"

Grozies kā gribi, atvaļinājums nav bezgalīgs, un Sašam arī laika deficīts, jātin spoles, veselība tomēr pirmajā vietā. Sākam virzīties uz beigu pusi. Ar skābo grunti piekrāsojam vietas, kur tika izslīpēts līdz metālam.

Jau raibs gar acīm, bet neko kriminālu vairs neredz.

Būsim reāli, ideāli šeit bez pāris mēnešiem nevar uztaisīt, uz trešo šķiru pavilks, man ar to arī pietiks. Būtu pirms tam zinājis, cik lielā pakaļā viss ir, nebūtu nemaz sācis, raudāt gribas, skatoties un domājot, ko tas nabags ir pārcietis savas dzīves laikā.

Nav ko daudz čakarēties, nopakojam un gruntējam nost. Protams, arī šeit Sašam nācās iejaukties, vienā vietā gandrīz notecināju grunti.