Vēl iečekojam savādākā leņķī, uz galvas gan nestāšos.
Piemirsu, pie viena arī bamperītis tika pielabots, piekrāsots un sapulēts, tagad pa gabalu acīs nekrīt.
Vēl iečekojam savādākā leņķī, uz galvas gan nestāšos.
Piemirsu, pie viena arī bamperītis tika pielabots, piekrāsots un sapulēts, tagad pa gabalu acīs nekrīt.
Jāgrauž burkāni, pavisam piemirsu, visa pasākuma vaininieki, cietušais paksis. Vēl jāieskrūvē paspārne un dubļusargs un varēs pielikt punktu epopejai.
Miera nav, vienmēr gribās kaut kam piesieties, bet kamēr krāsojums svaigs daudz grābstīties nedrīkst.
Gatavs, labi ka saulīte, varēja gan būt siltāks lai laka ātrāk sacietē, bet cerēsim ka lietus nebūs.
Dienu nostāvēja un devās mājās, domāju ka epopeja galā bet māte daba sarūpēja vēl vienu pārsteigumu...
Pēc diennakts aņēmu ziņu, pa nakti nolija lietus un prieki bija galā, uz aizmugurējo durvju lakas parādījās duļķaini pleķi un punktiņi no pilēm. Skaidrs, laka vēl nebija normāli nocietējusi, procesam vajag sešpadmit stundas pie divdesmit grādu siltuma bet pa šo laiku gaiss vairāk par sešpadsmit dienā neiesila.
Neskatoties uz to ka lakots pirms divām dienām, ar to bija par maz lai notiktu pilnīgs cietēšanas proces. Cietēšanas process pie zemām temperatūrām stipri ievelkas, cietinātāja darbība palēninās. Jau pie normālas temperatūras lakas pilnīga kristalizēšanās notiek pāris nedēļas, bet kārtīgi svaigais krāsojums nosēžas tikai pēc trīs mēnešiem. Tagad izeja ir virsmu nosildīt ar sildītāju vai nolikt pret saulīti, visi pleķīši izies, laka nocietēs un ne gailis pakaļ nedziedās.
Tā negribējās visu šo čakarēšanos tautai rādīt, bet darboņiem arī jāzin ar ko nāksies agri vai vēlu saskarties (un ne ar tādiem niekiem vien), ne viss vienmēr iet kā smērēts, maizītei ir arī sava garoziņa. Labāk lai gatavs rezerves plāniņš vienmēr pa rokai ir. Visiem veiksmi un vienmēr atjautīgus risinājumus visām problēmām !
Avārijas notiek tāpēc, ka šodienas vadītāji brauc pa vakardienas ielām ar rītdienas automašīnām un parītdienas ātrumu.
Kad izlasīju, ka vēl te jāpieķer un vēl te, tad radās iespaids, ka pāršpahtelēts tiks viss autiņš
Laikam jāņem cienastā klinģeris un jābrauc pie tevis mācīties krāsot
Subars jau smuks, tik augstāku spoileri varētu uzmest, tad gan būtu ķirsis uz kociņa
Skatoties tavus rakstus, es jūtos kā pieredzējusi automehānike
Ak jel čali! Sen jau vairs,kā man tas subariņš nav! :) Nu jau ir jaunam saimniekam kuram arī nepaveicās,kā redzams šajos attēlos, jeb pareizāk, kā viņam uzskrēja vecs opis virsū! :) manu drapaku vari iečekot arī vienā no Sašas pēdējiem rakstiem par krusu! :) Tā kā šķiet,ka neesi īpāši vērīgs, vai arī pārskrien rakstiem pavirši cauri :)
hehe... jā nevienmēr titulbilde un pirmais teikums pasaka visu:D esi uzmanīgāks gar garāžas durvīm! :)
"Ievērtēju kā izskatās šķirbiņa un nedaudz pakaifoju par to ko redzu :)" Divdomīgi, divdomīgi...
Nu pirmkārt jau tev ir paskaidrots,ka tas vairs nav viņa Subārs un otrkārt,kā jau Sašam virsrakstā teikts - negadās tam,kas neko nedara,jeb nekļūdas tie,kas neko nedara,nedzīvo,hokejā saka tie,kuri nespēlē,variēt var pēc sirds patikas,bet domu tu saprati.
Saša šodien gan pacenties ar rakstiem,tiešām prieks lasīt.
Tas nav tas subārs, ko redzēju, kad ar mazdu atbraucu? Būs tur bijusi problēma arī iepriekšējai blīvei starp stūri un sēdekli - labā puse būs mīcīta jau agrāk, tāpēc cita krāsa u.c. Smuki gan sanāca. Ja drīkst, nākamo auto vedīšu reizi gadā rūsu atrādīt. Kāda kūka tev garšo?
Skudras nāk uz saldumiem un kūkas drupačām. Viņas zina, kur var tikt pie garšīgām lietām :)
Čau Sasha!
Varbūt vari paskaidrot, kāpēc sudraba metāliku ir grūtāk salaist kopā un arī biežāk gadās, ka toņi atšķiras, nekā, piemēram, melnai krāsai ?