Šis ir amerikāņu kulta auto. "Poniju" pazīst gandrīz visur pasaulē. Tas ir vispopulārākais amerikāņu muskulis pasaulē. Daudzi ir centušies atkārtot Mustang veiksmes stāstu, bet visi ir izgāzušies, turklāt pat Ford pēc tam vairs nespēja atgriezt Mustangā jaunības dzirksti. Taču vismaz tas lika sarosīties konkurentiem un uzbūvēt tādus auto, kā Chevrolet Camaro SS un Plymouth Cuda. Bet šoreiz stāsts nav par viņiem.
Ford Mustang evolūcija9
102
0
1. paaudze. (1964-1973) Šeit viss sākās. Auto bija lēts tautas sporta auto. Protams, jau tajos laikos autoražotāji mācēja no tevis izspiest naudu, un Mustang gadījumā viņi bija īsti profesionāļi. Visi gribēja šo auto un tas tika pārdots vairāk kā 1,5 milj. eksemplāru, bet bāzes modelis nāca ar tikai V6 motoru un 3-pakāpju manuālo pārnesumkārbu. Ja vēlējies lielāku motoru, labāku pārnesumkārbu, līnijas un savādākus lukturus, vajadzēja piemaksāt. Bildē ir 1967. gada uzlabotais modelis. Pašai pirmajai paaudzei dzinēju spektrs sniedzās no 2.8l sešcilindrinieka (106zs) līdz pat 4.7l V8 ar 270zs.
Uzlabojums nāca 1967. gadā. Tāpat kā pirmo paaudzi, arī šo piedāvāja gan parastas kupejas veidā, gan kabrioleta gan fāstbeka (attēlā) versijās. Šo modeli vēl vairāk bija iespējams uzlabot jau rūpnīcā. Tika izlaistas arī vairākas speciālversijas, to skaitā arī slavenais GT390 (no filmas "Bullit"), kā arī Shelby veidotais GT500. Auto popularitāte tikai auga vēl vairāk. Tika piedāvāts mežonīgs daudzums ar dzinējiem. Tie stiepās no 3.3l sešcilindru (117zs) līdz 7l (!) 390zs GT500. Piedāvājumā bija vairāk ekstru, saistītu ar interjeru. Attēlē redzams GT500 "Eleanor" no filmas "Gone in 60 seconds". Šis auto ir īsta filmu leģenda.
Reklāma
69. gadā vēl vairāk tika mainīts dizains. Auto kļuva garāks, bet tajā neiebūvēja lielākus dzinējus. Iespējams tādēļ, ka vienkārši lielākus par 7l vairs nevarēja iestūķēt, turklāt gan jau ka nemaz nebija lielāku. Auto kļuva nesmukāks, un tas sāka zaudēt popularitāti. 67.-68. gada mustangi tiek uzskatīti par zelta paaudzi, bet arī šie, Boss modeļi, vismaz bija ātri. Dzinēji tie paši kas līdz šim.
Ar katru uzlabojumu nāca arī lielāks svars, lielāki apmēri un neglītākas formas. Un savu kulmināciju pirmajā paaudzē tas viss sasniedza 1971. gadā. Auto dzinēji nemainījās, bet mainījās tā dinamiskās īpašības. Precīzus skaitļus neatradu, bet šis auto bija pieņēmies svarā par 400kg, salīdzinot ar oriģinālo auto. Popularitāti tas zaudēja vēl vairāk. Joprojām bija pieejams plašs opciju klāsts, kurā ietilpa pat komforta versija. Auto pārdošana šajos gados Ford nepadevās pārāk labi. 1972. gadā Mustang tika pārdots 4x mazāk eksemplāros (150k) kā 1966.
2. paaudze (1974-1978) Ar šo mašīnu Ford Mustang zīmīti noveda līdz bezdibenim. Auto bija VĒL lielāks un neparocīgāks, kāds bija 1971. gada Mustang. Daudzi amīši labprāt pārsēdās uz ko mazāku un ekonomiskāku. Turklāt vadāmība (kas nekad nav bijusi Mustang prioritāte) bija sasniegusi savu zemāko līmeni. Dzinēji bija tikai 3 - četru, sešu un astoņu cilindru. Un pat vis jaudīgākais dzinējs attīstīja tikai 140zs, kas bija nožēlojams rādītājs tik milzīgam vāģim (jāņēm vērā naftas krīze ASV). Bet par spīti visam, šie auto tika pārdoti vairāk kā miljons eksemplāros. Laikam jāpiekrīt tam, ko daudzi ir teikuši - "Tas vajadzīgais auto, perfektā laikā."
Reklāma
3. paaudze (1979-1993) Nāk drūmā paaudze... Dzinēji bija sākot ar 2.3l četrcilindru ar 88zs (tas ir sporta auto, atgādināšu) un beidzot ar 120zs 4.2l V8. Bija pieejams kupejas un kabrioleta versijās un varēja pasūtīt sporta paketi (es gan nesaprotu, ko ar viņu varēja iesākt...). Sporta paketē ietilpa platākas riepas, un savādāka piekare. Auto bija komfortablāks un spēja uzņemt 4 pasažierus bez galvassāpēm. Tādēļ vismaz komforta ziņā tas ir izdevies variants. Bet ātruma ziņā, tas bija lēnākais mustangs, kāds jebkad ticis saražots. Tā sportiskākā versija bija nevis V8 konfigurācijā, bet gan ar četrcilindru turbo motoru (jauda nedaudz lielāka kā V8). Tam bija pieejama 4-pakāpju manuālā vai 3-pakāpju auto kārba. V8 piedāvāja tikai ar automātu, lai padarītu to vēl nelietojamāku, es pieņemu. Ford saražoja aptuveni 100'000 vienību gadā, kas nebija nekas, salīdzinot ar iepriekšējiem cipariem. Vienubrīd Ford vēlējas aizstāt Mustang ar vēlāko priekšpiedziņas Probe, bet markas fani nosūtīja simtiem tūkstošu vēstuļu, lai saglabātu ikonisko aizmugurējās piedziņas Mustangu. Varu vēl tikai piebilst, ka vēlāk jauda tika palielināta uz 200zs V8 dzinējam, tādējādi iegūstot vismaz kaut kādas "iekšas".
4. paaudze (1994-2004) Šajā paaudzē Mustangs jau sāka nedaudz atkopties, gan tehniskajā, gan imidža ziņā. Auto bija ieguvis samērā izskatīgu virsbūvi un samērā spēcīgus dzinējus. Tie bija V6 un V8, ar jaudu līdz pat 390zs vēlākajos Cobra modeļos. Tiesa gan V6 modeļi arī nebija tika populāri. Tiem bija tikai 150zs jauda. Taču Ford daudz investēja, lai padarītu Mustang vadāmību daudz maz ciešamu. Tika uzstādīta samērā gudra priekšējā piekare, kā arī uzlabota šasija un disku bremzes visiem četriem riteņiem. Tiesa ABS vēljoprojām bija ekstra.
1999. gadā auto ieguva jaunas virsbūves aprises. Tam tika uzstādīti tie paši dzinēji un arī Cobra versija. Bet tās jauda tika palielināta līdz 390zs. Tiesa gan šie dati nebija precīzi, jo kā vēlāk izrādījās, dzinējs patiesībā attīstīja 430zs. Tam tika uzstādīta arī jauna 6-pakāpju manuālā transmisija, jo iepriekšējā nespēja izturēt tik lielu jaudu (kārbu izmantoja arī Dodge Viper, un Corvette).
Reklāma
5. paaudze (2005- ) Jaunākā paaudze. Ar šo auto, Ford vēlējās atgriezt Mustang brendu 60o gadu līmenī. Dizains ir veidots pēc oriģinālā auto parauga. Tajā tika uzstādīti V6 un 2 V8 dzinēji. Jauda sākot no 210zs un beidzot ar GT500 versijas aptuvenajiem 500zs. Taču Ford saņēma milzīgu kritiku par to ka izvēlējies iebūvēt auto tika primitīvu piekari (daudz nav mainīta no 1994.g.). Ford savukārt apgalvoja ka ja būtu uzstādīta neatkarīga piekare aizmugurē, tas auto cenu būtu sadārdzinājis par 5000$. Manuprāt tas pārāk daudz tautas neatturētu no auto pirkšanas tāpat un vismaz mūsu gadsimtam atbilstošu šasiju jau varēja salikt kopā, pasaules viens no ietekmīgākajiem autoražotājiem, it īpaši ņemot vērā ka šasijai ir jāiztur 500zs... (attēlā Bullit speciālversija).
Feislifts šim auto sekoja 2010. gadā. Tika nomainīti vai uzlaboti daži dzinēji, nelieli vizuālie uzlabojumi bet svarīgākie jaunumi ir vadāmības paku pieejamība. Tās ir ekstras, protams, bet to uzlabojumi manuprāt varētu būt acīmredzami. Tiek piedāvātas jaudīgas bremzes, agresīvāks diferenciāļa regulējums, kā arī nedaudz savādāka piekare. Auto jauda ir no 305zs līdz 540zs. Labākais ir tas, ka auto ir samērā pieejams. Par niknāko GT500 versiju ASV ir jāmaksā ap 50 tūkstošiem dolāru, kas ir mazāk kā BMW Z4, piemēram, kuram ir daudz mazāk jaudas. Tas arī bija iepriekšējo auto trumpis. Par spīti nepilnībām (samērā lielajām) rindas pēc Mustangiem vienmēr ir bijušas ārā pa dīleru durvīm un apkārt pagastam. Cerēsim, ka Mustang jaunā paaudze nezudīs pagātnē, kā daži no tā priekštečiem to jau ir izdarījuši.