Vēlos pastāstīt par visinteresantāko muzeju, kur esmu bijusi. Labi, ka paspēju turp aizbraukt pirms sākās šī epidēmija. Tātad - tas ir Ferrari muzejs Maranello, Itālijā.
Ferrari muzejs Maranello.6
44
0
Autora bilde
Pie ieejas muzejā.
Autora bilde
Muzejā bija apskatāmi Ferrari automobiļi. Gan tādi, ar ko var pa ielām braukt, gan dažādu sacensību spēkrati. Gan mūsdienu, gan agrāku laiku.
Reklāma
Autora bilde
Līdzās automobiļiem vai atsevišķām to daļām varēja apskatīt senas fotogrāfijas un palasīt vēsturiskus aprakstus itāliešu vai angļu valodā. Tur bija apskatāms paša Enco Ferāri darba ofiss un apraksts par kara lidotāju Frančesko Baraku, no kā Enco Ferāri aizguva simbolu saviem spēkratiem - melno zirgu.
Autora bilde
Šis laikam būtu jāsauc par saldo ēdienu - tā nodaļa, kas pulcināja visvairāk apmeklētāju. Protams, runa ir par Ferrari Pirmajā Formulā. Te var redzēt Ferrari pilotu izcīnītās trofejas un pašus pilotus - tos, kas kļuva čempioni Ferrari komandā. Un turpat saliktas viņu ķiveres. Atšķirība tiešām ievērojama starp agrāko laiku ķiverēm un mūsdienu. Piemēram, Alberto Askari un Mihaēla Šūmahera ķivere - divas dažādas lietas. Tikai 70-tajos gados ķiveres ieguvušas mūsdienīgāku izskatu.
Autora bilde
Ne tikai ķiveres, bet arī paši sacensību bolīdi ir stipri mainījušies. 50-tajos gados F-1 auto vēl līdzinājās tiem, ar kādiem brauca 30-to gadu sacīkstēs. Attēlā - 1956. gada auto, ar kuru leģendārais argentīnietis Huans Manuels Fanhio izcīnīja titulu.
Reklāma
Autora bilde
Te jau redzams mūsdienīgs bolīds. Ar to Felipe Massa piedalījās sacensībās. Patiešām žēl, ka nekļuva par čempionu.
No šīs telpas man nudien negribējās iet prom. Mans draugs, pavelkot mani aiz rokas, teica: 'Vai mājās nebrauksim?' Vienīgais, ko es varēju atbildēt: 'Es jau esmu mājās...'
Tev patiks šie raksti
