Divtaktu dzinēji.
Divtaktu dzinēju konstrukciju īpatnības
Divtaktu dzinēji pēc savas konstrukcijas ievērojami atšķiras no četrtaktu dzinējiem. Divtaktu dzinēja viss darbs gājiens(iesūkšana, kompresija, darba gājiens,un sadegšanas gāzu izgrūšana) notiek kloķa varpstas viena apgrieziena laikā.
Divtaktu dzinējiem nav vārsti un sadalīšanās mehānisma. Vārstu uzdevumu izpilda virzulis, kas savos dažādajos stāvokļos pārsedz cilindra spraugas.Gāzes maisījums tiek iesūkts nevis sadegšanas kamerā, bet dzinēja karterī, no kurienes maisījums,zem spiediena, ko rada virzulis,pa īpašām spraugām nokļūst cilindrā. Divtaktu dzinēju otra īpatnība ir vienkāršība lietošanā un kopšanā, tādēļ tas ir neapšaubāmi daudz vieglāk apgūstams nekā četrtaktu dzinējs. Divtaktu dzinēja trešā īpatnība ir tā griezes spēka lielāka vienmērība, salīdzinot ar četrtaktu dzinēju. Sī vienmerība sevišķi izpaužas pie maziem apgriezieniem, jo uz katru vārpstas apgriezienu iznāk viens darba gājiens.
Divtaktu dzinēja eļļošana
Divtaktu dzinēju eļļošana pavisam vienkārša: degvielai piejauc zināmu daudzumu motoreļļas. Eļļa, kas kopā ar degvielu nokļūst dzinēja karterī, nogulstas uz kartera sienām,uz gultņiem, uz cilindra un virzuļa sienām.
Četrtaktu dzinēji.
Par četrtaktu dzinēju to sauc tādēļ, ka tā darbība tiek sadalīta četrās daļās - četrās taktīs.
Tā darbība noris divos pilnos kloķvārpstas apgriezienos (720 grādi), jo darba gājiens noris tikai katra otrā kloķvārpstas apgriezienā. Dzinējs sastāv no cilindra, kloķvārpstas, virzuļa, klaņa (tas savieno kloķvārpstu ar virzuli) vārstiem (diviem vai četriem) un aizdedzes sveces, kas aizdedzina degmaisījumu.
Par degvielu tiek izmantos benzīns vai dīzeļdegviela.
1893. gadā Rūdolfs Dīzels patentē dīzeļa motoru.
Četrtaktu dzinējus uzstāda automašīnām, motocikliem, un citiem pārvietošanās līdzekļiem un citām ierīcēm.
Četrtatktu dzinēju eļļošanas sistēmas
Eļļošana ar izšķaidīšanu- eļļošana notiek ar izšķaidīšanu. Spara rati izšķaida eļļu, kas ielieta karterī līdz zināmam līmenim. Pateicoties gaisa cirkulācijai karterī un klaņa straujai kustībai, eļļa tiek sašķaidīta sīkās daļiņās un pārvēršas eļļainā miglā, kas eļļo detaļas berzes virsmas. Eļļošana zem spiediena- eļļošana notiek zem spiediena, kad eļļu pa īpašiem kanāliem un caurulēm pievada berzes virsmām. Jauktā eļļošanas sistēma- eļļošana, kur daļa no berzes virsmām tiek eļļotas zem spiediena, bet daļa - ar izšķaidīšanu. So eļļošanu sistēmu izmanto motociklu dzinēju eļļošanā.
Rotora dzinējs.
Rotora dzinējs, bieži saukts arī par Vankeļa tipa dzinēju. Šis ir netipisks iekšdedzes dzinēja veids, kurā nav ierasto virzuļu un cilindru, bet gan rotējošs trijstūris, kas kustību veic pa ovālu degkameru.
Šāds dzinējs tiek izmantots Mazda RX-8. Šāds risinājums aizņem daudz mazāk vietas un ir arī vieglāks par ierastajiem iekšdedzes dzinējiem. Rotora tipa dzinēji rada arī mazāk vibrāciju, taču tie no ierastiem dzinējiem atpaliek degvielas ekonomijas un kaitīgo izmešu ziņā.
Rotora motoru 1957. gadā izgudroja Dr. Fēliks Vankelis.
