Auto mēdz veidot neuzkrītoši un nepamanāmi pelēcīgus. Auto mēdz veidot skaļus, jocīgas formas un koši krāsotus. Un tad pāri visām auto klasēm stāv autoindustrijas dārgākie un jaudīgākie eksemplāri - superkāri. Parastam mirstīgajam tie tā arī paliek sapņu un pielūgsmes objekts.
Tieši superauto visos laikos ir bijuši tie braucamrīki, kas savās formās un izdvestajās skaņās iemieso to pašu, pašu autopasaules esenci, kas ikviena sevi cienoša vīriešu cilvēka sirdij liek iepukstēties straujāk. Ikviena šo auto forma ir ideāla un veidota ar precizitāti līdz tik smalkai milimetru iedaļai, ko "parasts mirstīgais" pat neprot nosaukt pareizā terminā. Šādu superauto jauda ir tik milzīga, ka to vislabāk raksturot var šādi: "Sasummējam visu ciematā esošo braucamrīku jaudas kopā un vēl piemetam Mērdzenes Vasīlija Audi zirdziņus." Superauto tiek izstrādāti tik rūpīgi, ka lielākā daļa nemaz nekur tālāk par rasējumiem, dizainiem, putuplasta modeļiem un konceptiem netiek. Mani māc skumjas, kad iedomājos, ka Ferrari 612 GTO Concept var tā arī nekad nepāraugt reālā auto. Kas par to, ka (visdrīzāk) pats to nekad tā arī nespēšu atļauties.
Koncepta autors ir kāds Sasha Selipanovs, kas sevi ir pasludinājis par "dusmīgo autiņu dizaineri". Un Ferrari 612 GTO Concept ir izdevies patiesi dusmīgs un es pat teiktu - nikns. Tas apvieno autoindustrijas labāko piemēru daļiņas, visu uzkuļ kopā un nomet apstulbušo skatītāju priekšā. Konceptā var saskatīt vecāku Ferrari iezīmes, te ir šis tas no Aston Martin un pat amerikāņu sapņa - Camaro.
Izslēdz telpā apgaismojumu, izdzen no dzīvokļa sievu/bērnus, lai netraucē. Un kārām acīm tver ikkatru šī koncepta formu. Mākslas Darbs!
P.S. atzīšos šis raksts nav manis sacerēts... redzkāds es godīgs :)
