CSDD un Valsts nodokļu politika8

Sveiki visiem.

Par cik pašam nesen nācās izmantot Ceļu satiksmes drošības direkcijas (turpmāk - CSDD) piedāvāto obligāti brīvprātīgo pakalpojumu - veikt transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati savai mašīnai, tad šis raksts būs saistīts ar šo tēmu.

Ievadā iesākšu ar to, ka CSDD ir valsts akciju sabiedrība, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu reģistrāciju, tehniskās apskates nodrošināšanu, autovadītāju kvalifikācijas eksāmenu pieņemšanu un vadītāja apliecību izsniegšanu, ka arī veic vēl šādas tādas informatīvas lietas.

Visiem tiem cilvēciņiem, kas uzskata, ka CSDD pelna milzīgu naudu, taču nerūpējas par Latvijas ceļiem, atgādināšu, ka rūpēties par ceļiem nemaz nav viņu kompetencē. Protams, tā sauktais "ceļu nodoklis" ir domāts arī ceļu uzturēšanai, bet par to uzturēšanu atbild AS Latvijas Valsts ceļi. Abas šīs institūcijas, savukārt, atrodas Satiksmes Ministrijas pārraudzībā, taču nauda tiek guldīta un ņemta no Valsts kases. Ļoti gara lente un liels katls.

Paturpinot par ikgadējiem ceļa nodokļiem jeb ekspluatācijas nodokli, Latvijas gudrās galvas savā laikā izveidoja diezgan neizdevīgu modeli visiem tiem, kas savus spēkratus reģistrē tieši Latvijā. Proti, reizi gadā ir jāmaksā šis transporta nodoklis, neatkarīgi no tā, vai cilvēks ar auto pārvietojies katru dienu vai varbūt tikai vienreiz mēnesī aizbrauc līdz veikalam vai reizi gadā uz kapusvētkiem. Nodoklis būs vienlīdz liels. Nodokļa lielums atkarīgs tikai no tā, cik liels būs konkrētā spēkrata motors, cik tam būs jaudas un cik auto svērs. Nu par svaru vēl būtu loģiski, jo smagāks tev aparāts, jo vairāk izmīca ceļu, radot tam lielākus bojājumus, bet kāds pamatojums tad ir motora tilpumam vai jaudai? Protams, te var runāt par to, ka lielāks motors rada lielākus izmešu daudzumu, kas savukārt vairāk piesārņo gaisu, radot zaudējumus apkārtējais videi, taču tas viss Manuprāt ir aizsegs. Ja veiktu testu un salīdzinātu Volkswagen Passat 1.6 dīzelīša izmešu daudzumu ar jaudīgu 7. sērijas BMW 6.0 benzīnnieku, rādītāji neatšķirtos tādā mērā, lai tas būtu par pamatu šāda veida sistēmas ieviešanai. Ideja ticamāk ir pavisam vienkārša - ja vari atļauties jaudīgu mašīnu, vari atļauties sponsorēt valsti, kurai vienmēr trūkst naudas.

Vēlaties nelielu salīdzinājumu ar Lietuvu un Igauniju? Viņi, nedaudz domājot par saviem pilsoņiem, atšķirībā no Latvijas, izdomāja šo pašu nodokli pievienot benzīna cenai, tādējādi cilvēki maksā proporcionāli tam, cik viņi ielej savu auto bākās - respektīvi - cik bieži pārvietojas ar mašīnu. Tiem, kam lielāks motors - diezgan loģiski, būs jāmaksā vairāk, jo benzīnu tie patērē vairāk. Bet būdami kaimiņos un iepildot savās mašīnās degvielu, būsiet pamanījuši, ka, ar visu šo nodokli, benzīns tur tomēr lētāks kā Latvijā. Kāpēc tā? Tāpēc, ka benzīnu lej ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet arī caurbraucēji, tādējādi radot arī lielākus ienākumus, nekā Latvijas valsts to iekasē no saviem iedzīvotājiem. Diezgan izdevīgi gan valstij, gan iedzīvotājiem - jā, ir gan.

Bet kā tad ar ceļiem Latvijā? Kāpēc vienmēr visi secina, ka Igaunijā tik labi ceļi, bet Latvijā riepas var nolauzt? Latvijā visi CSDD nodokļi aizpeld vienā lielā katlā, ko sauc par Valsts kopējo budžetu, kur tālāk CSDD nauda tiek izdalīta uz citiem "primārākiem" posteņiem un Latvijas Valsts ceļu remonti paliek beigu daļā.

/Spēks Nākotnei/