Bmw e364

“Trīsdesmit sestais” BMW – nav vienkārši skaista automašīna. Viņš paveica revolūciju! Revolūciju ne tikai BMW dizainā, bet arī parādīja to, kā vajadzētu braukt šīs klases automašīnai. “Trīsdesmit sestais” radīja sākumu jaunajai, īpašajai “trešās” harmonijai: kļūstot lielāks un smagāks, viņš mainīja savu raksturu. Kļuva pieaudzis, ieguva savu formu. Tas ir manāms arī vadītāja sēdvietas. Vēl jo projām tāds pat šaurums, bet tagad jau stipri komfortablākais “kokpits” pat tagad liekas ļoti mūsdienīgs. Pret vadītāju pagrieztā konsole ar skaistu izliekumu ir nosēta ar pogām un displejiem. No “itāļu” sēdēšanas pozas nav palikušas nekādas pēdas – stūre ir novietota pareizā lenķī pret vertikāli, un ir aprīkota ar augstuma regulēšanu. Krēslā tu iesēdies kā tur “ieliets”. Labās kājas pēda tiek uzlikta uz lielā gāzes pedāļa

“Trīsdesmit sestais” – kā iznīcinātājs: viņš lūdz lidojumu pa sarežģītām trajektorijām. Tieši priekš tam viņš dabūja daudzsviru aizmugurējo piekari, kā lielajai BMW 850 kupejai, tieši tādēļ palielinājās izmēros – rindas “sešinieks” zem kapota tagad vairs neliekas “parāk liels” priekš šīs automašīnas. Un, kas ir pats galvenais – “trīsdesmit sestais” pat ar lielu noskrējienu un nebūt ne ideālā stāvoklī tik un tā paliek “iznīcinātājs”. No desmit izmēģinātajiem BMW E36 nebija nevienas, kas nebūtu aizskārušas mūsu sirdi. Sists, krāsots, amortizātori uz miršanas robežas – bet mašīnu tik un tā jūti kā savu turpinājumu. Saprāta robežās “asā” stūre (nedaudz vairāk kā trīs pilni stūres apgriezieni no viena gala uz otru) precīzas un pārliecinošas darbības – un apbrīnojami nobalancēta uzvedība. Driving harmonijas kalngals.

Kur ir noslēpums? Pirmkārt, “trīsdesmit sestās” sērijas automobīļi jau no sākta gala tika projektēti tieši kā ultimate driving machine (BMW tā laika reklāmas sauklis angļu valodā, domāju tulkojums nav nepieciešams). Svarojums starp asīm ideāls – 50 uz 50. Jā, dēļ tā nācās dzinēju pavietot uz aizmuguri, un tādēļ “trešā” salonā ir šaurāk, nekā lielākajā daļā šīs klases automobīļu. Piemēram, BMW E36 aizmugurē tu sēdi kā Golfā. Bet toties kāda, velns parauj, vadāmība sānslīdēs! Iesācājiem un pārējiem, kas nav pārliecināti par savām aizmugurpiedziņas iemaņām, neiesakām mēģināt: BMW tomēr diezgan strauji noraujās sānslīdē. Bet tiem, kas “šo lietu mīl”, BMW E36 ir gatava sniegt lielu daudzumu baudas! Pie tam ja mašīnā ir pretbuksēšanas sistēma ASC+T, nesteidzat to slēgt ārā. Pirms slidena līkuma nospiežat gāzes pedāli grīdā – un bavāriešu elektronika ļaus izveidot nelielu sānslīdes lenķi un pēc tam maigi piefiksēs to!

Stāsti par BMW vājo ritošo daļu – no pasaku lauciņa. Vienkārši ar šīm automašīnām pārāk bieži brauc ātrāk kā ar pārējām… Izteikts trūkums ir tikai E36 sērijas automašīnām – piekrautai mašīnai ātri braucot var atlūst apakšējais aizmugurējo atsperu tinums. Starp citu, pamanīt to nav vienkārši – aizmugures nosēdumu tas gandrīz neiespaido, nekādu papildus sitienu nerodas. Salauzto atsperi var atklāt, tikai to apskatot paceltai automašīnai. Atsperu pāris izmaksās 70 –120 $.

Priekšējās piekares balsta atbalsti prasa papildus uzmanību: sasistas gumijas novedīs pie tā, ka sāks jukt arī pašu stiprinājumi pie virsbūves. Starp citu, automašīnas izvēles laikā uzmanīgi apskatiet virsbūvi. Izspiestas priekšējo balstu stiprinājumu vietas, metinājumu vietu plaisas (un rūsa) – pazīmes tam, ka automobīlis ir ticis “beigts nost”. Diemžēl starp “trešajiem” ir pietiekoši daudz tādu mašīnu.

Starp citu, par virsbūvi. Salīdzinoši ar tās pašas klases automašīnām E36 sērijas “trešais” – nav pati vieglākā mašīna. Sākuma tas izbrīna, bet vēlāk, izjūtot , cik “blīvi”, bez čīkstieniem un drebēšanas, viņa brauc pa nelīdzenumiem, cik precīzi pagriezienā uzvedas, saproti, ka tas ir attasinojoši. Runājot par koroziju, tad rūpnīcas krāsojums, ja tas nav bojāts, droši aizsargā virsbūvi. Ja BMW rūsē veseliem laikumiem, tad tās ir avāriju un sliktas kvalitātes virsbūves darbu rezultāts.
Lai gan, “trešie” ar virsbūvi E36 pret koroziju aizsargāti ir daudz labāk nekā “trīsdesmitie”. Tiem rūsē aizmugurējo riteņu arkas, priekšējā stikla rāmis un benzīntrubiņas. Bet E36 ir tikai viens “ahileja papēdis” – aizmugurējo amortizātoru stiprinājumu vietas, kas ar laiku var pat norauties no virsbūves “ar gaļu”.

Maz ticams, ka desmit gadu vecs “trešais” BMW ir nobraucis mazāk par 200 000 km. Bet pie tam cenas lietotām automašīnām ir atkarīgas, pārsvarā nevis no izlaides gada, bet gan tehniskā stāvokļa. Kur auto tika apkalpots, kādas eļļas un rezerves daļas tika izmantotas… Nekādā gadījumā neekonomējat uz viņu (rezerves daļu) rēķina! Un runa neiet tikai par resursu (ja, piemēram, uzliktu jaunus lodveida balstus bez nolietoto amortizātoru maiņas, tad jaunās detaļas ātri “nomirtu”). No tā būs atkarīga vadītāja emociju “buķete”, kuru jums dāvās automobīlis. “Bezšķirnes” amortizātori vai sailentbloki var būtiski pasliktināt stūres izmaiņu reakciju “tīrību”.Vispār pirkt vislabāk ir “dzimtās” atsperes – visi pārējie visticamāk tikai pasliktinās gaitas līganuma un vadāmības attiecību. Runājot par amortizātoriem, tad izņemot oriģinālos ir vērts likt tikai nedaudzus – piemēram BOGE. No pārbaudītājiem “trīsdesmit sestajiem” bija vairākas automašīnas ar “dzeltenajiem“ Koni sport amortizātoriem. Veiksmīgs risinājums: nelielas sānsveres, gandrīz nav kavējumu vadāmībā. Un cieta mašīna arī nekļūst – viņa jūtamāk atkārto ceļa profilu, bet nelīdzenumus pārvar diezgan elastīgi.