Šajā svētdienā bija Beļģijas GP Pirmajā Formulā. Es tur biju. Šī jau ir otrā reize, kad skatījos F-1 dzīvajā (pirmā reize bija 2010. g Ungārijā). Nolēmu padalīties ar iespaidiem.
Šajā svētdienā bija Beļģijas GP Pirmajā Formulā. Es tur biju. Šī jau ir otrā reize, kad skatījos F-1 dzīvajā (pirmā reize bija 2010. g Ungārijā). Nolēmu padalīties ar iespaidiem.
Pa ceļam uz Spā-Frankošamas trasi. Man līdzi bija neliels karodziņš, bet pie ieejas aizrādīja, ka tādus nav atļauts ienest. Tas ir, pašu drēbi drīkst, bet kātu nē. Labi, ka manam karogam viegli var atdalīt drēbi no kāta. Kātu apsargi atļāva atstāt savā būdiņā.
Pa diezgan kalnainiem un putekļainiem ceļiem sasniedzām savu tribīni. Pašauri gan tur bija, visi saspiesti sēdēja. Lai gan Ungārijā arī bija tāpat.
Man notika ķibele - fotoaparāta vāciņš nokrita lejā zem tribīnes. Lai to paceltu, bija jālien tur apakšā. Bet kas to deva - visi tur savus atkritumus meta. Paukš, paukš, te tukša alus bundžiņa nokrīt, te pudele, te vēl kaut kas. Bija pat tur bīstami līst, pa galvu var tā dabūt, ka otrreiz negribēsies. Nācās gaidīt, kad sacīkste beigsies.
Liekas, vismaz puse no sanākušajiem ļaudīm bija Verstapena fani. Kāds pamanījās aiz nožogojuma iemest pāris bundžiņas, no kurām nāca dūmi. Visa tribīne ietinās oranžā miglā. Bet Verstapens jau 1. aplī izstājās.
Turklāt dienu iepriekš šajā trasē gāja bojā kāds pilots - ne no F-1, bet no citas formulu klases. Viņa auto bija ar numuru 19. Tāpēc F-1 skatītājiem 19. apļa laikā bija jāpieceļas un jāsit plaukstas.
Diezgan grūti formulas nobildēt - kamēr nospied to pogu, formula jau gabalā. Attēlā - FERRARI pilots Šarls Leklērs, Beļģijas GP uzvarētājs.
Pastaiga pa Spā trasi - pa to pašu, kur savulaik brauca Airtons Senna, Mihaēls Šūmahers un citi. Es par to pat reiz uzrakstīju:
Beļģijā ir trase Spā,
Šūmaheram patīk tā,
Jo tā trase platākā,
Labi braukt tur kā nekā.
Pat nezināju, ka Spā trase ir tik kalnaina - augšā, lejā. Pa televizoru vienmēr likās līdzena.