Sveiki Spoki!!!
Vēlos pastāstīt un parādīt kas šobrīd notiek ar manu bembi.
Lai saprastu kāpēc tas tiek darīts ir jāstāsta viss stāsts par šo auto. Biju students un mācījos 3 kursā, kad mēs ar sievu (tajā laikā vēl draudzeni) izlēmām iekrāt naudiņu sava auto iegādei, jo tajā brīdī lietojām vecāku auto. Mēs krājām krājām un krājām, jostas sev savilkām līdz beidzot sakrājām 2000 ls. Itkā iekrātā summa nebija nekāda lielā, bet mūsu kopīgi izvēlētajam auto modelim pietiekoša. Mēs gribējām melnu bembi ar nosacījumu ekonomisks- tātad BMW e46 2.0d.
Sākām pētīt auto cenas dažādos sludinājumos, doma bija braukt uz ārzemēm pēc auto bet skola un darbs neļāva lielas avantūras darīt, tāpēc ss tika skatīts katru brīvu brīdi, līdz beidzot parādījās mūsu prasībām un resursiem piemērots variants. Ilgi nedomājot zvanam un sarunājam tikšanos, problēma 250 km attālumā. Uz to brīdi vecāku auto nebija, un ekonomijas pēc ar sievu izlēmām stopēties līdz norunātajai tikšanās vietai.
Gaidam pirmo satikšanos ar auto UN VIŅŠ piebrauc- bildēs tik labi neizskatījās!!! Apskatam autiņu tuvāk un redzam ir daudz skrambiņu un kkur manāma rūsa, bet kopskats un salons un braukšana neaprakstāma. Auto iegādājāmies 1 h laikā (no auto es tajā brīdī pratu riteni nomainīt:D), un jau ne ar stopiem bet ar savu autiņu braucām pie vecākiem atrādīties ehhh...........
Mums ar sievu (tajā brīdī draudzeni) bija gaidāms ģimenes pieaugums, tāpēc man gribi negribi :D joks, es vēlējos apprecēt viņu, ja ne tagad tad kad vēl!? Es izdomāju bildinājuma scenāriju- īsumā- noķert ceļu policiju sarunāt ar viņiem lai mani aptur un liek izkāpt no auto gan man gan sievai un likt lai parādam kas ir kabatās un tur sievai es slepus kabatā būtu ielicis gredzenu un bildinātu viņu. Protams scenārijs bija vieknkāršs, ar dažiem apgrūtinājumiem- ceļu policīja, sievai kabatā gredzens un stāsts kāpēc mums kkur jābrauc. Šis scenārijs man sanāca krietni iespaidīgāks, jo CP ideāli savu lomu nospēlēja (paldies jums CP kungi, Jūs noteikti atceraties mani un manu sievu!), kā arī sieva līdz pat pēdējam brīdim neko nenojauta, pat tajā brīdī kad es biju noliecies uz viena ceļa un bildināju viņu. Protams šis bildinājums nesanāktu ja nebūtu auto.
Mūsu rīcībā šis auto jau ir 3 gadus, kuru laikā es ekonomijas un ar nelāgu pieredzi dažādos auto servisos iemācījos auto primitīvi salabot, bet ar rūsu es nepratu cīnīties. Tāpēc bijām dilēmmas priekšā ko darīt!? pārdot žēl, krāsot un izņemt rūsu dārgi, kā arī garantīja ka nākošajā gadā neizlīdīs nekāda.
Tajā brīdī aktīvi sekoju visādiem auto forumiem taj starpā redzēju Spokos auto sadaļā kā Sasha uzpucē, atdzīvina autiņus. Bija ziema uzrakstīju Sasham privātu vēstuli. Sasha daudz lieki nedomājot teica lai piebraucu un novērtēs kādā stāvoklī ir auto. Piebraucu un satieku Sashu, man bija prieks satikt pašu Sashu, cilvēku ar zelta rokām. Bet tad Sasha sāka skatīt auto un nekautrējoties teica- nu ir dirs* :D. Sasha sākotnēji nevēlējās ķerties autiņam, bet es uzstājīgi pierunāju viņu ar vienu nosacījumu, ka es pats piedalīšos visā sagatavošanas, apstrādes procesā ko es pats arī vēlējos. Sarunājām maijā sākt auto atdzīvināšanu un ātri vien pienāca maijs kad bija jāuzsāk auto izjaukšana un sagatavošana krāsošanai! Lai bildes stāsta!
Auto vēl nav pabeigts, bet ir palikuši pēdējie, bet svarīgākie darbi, raksts sastāvēs no vairākām daļām.