B-Grupa 3 Daļa Auto.8

Audi Quattro ir slavens un vēsturiski nozīmīgs Audi ielas un rallija auto. Īpašs ar to, ka bija otrais sporta auto ar visu riteņu piedziņu (pirmais bija 1966. gada Jensen FF). Ideja par Quattro radās 1977. gadā, kad Audi galvenais inženieris, atgriezies no kāda apvidus auto testiem, iedomājās, ka Audi vajadzētu būvēt jaunu sporta auto, kam būtu pastāvīgā pilnpiedziņa. Jau tajā brīdī inženiera mērķis bija radīt veiksmīgu rallija automobili, kas varētu būt ļoti laba reklāma Audi kompānijai. Jorgs Bensingers, tikko minētais inženieris, izmantoja Audi 80 kupeju, kura transmisiju aizstāja ar maza apvidus auto Iltis transmisiju. Interesanti, ka prototipam nebija starpasu diferenciāļa. Pēč pāris mēnešiem prototips bija gatavs, un Audi vadība deva zaļo gaismu tā testēšanai uz koplietošanas ceļiem. Nu palika pēdējā problēma: kā panakt, lai šo auto tiešām sāktu ražot. Audi tajā laikā ietilpa Volkswagen grupā, un Volkswagen piederēja galvenā noteikšana par projektu apstiprināšanu. Audi ielūdza Volkswagen vadību uz „riepu testiem”. „Lielie bosi” bija pārsteigti par jauno auto, tomēr šaubījās, vai adradīsies pircēji homologācijai nepieciešamajiem 400 ielas Quattro. Bensingers uzņēmās visu atbildību uz sevi. Vēl viena sīka problēma bija starpasu diferenciāļa trūkums. Kad tā tika novērsta, Quattro ražošana varēja sākties.

Audi Quattro sāka ražot 1980. gadā, un tas bija ne tikai pirmais auto, kurā tika izmantota Audi quattro pilnpieedziņas sistēma, bet arī pirmais pilnpiedziņas auto ar turbokompresoru. Sākumā Quattro bija aprīkots ar 2,1 litra 10 vārstu vienrindas piecu cilindru dzinēju, kam bija viena, dzinēja galvā novietota sadales vārpsta. Dzinēja jauda bija 200 Zs. Vēlāk iznākušajai versijai ar divām sadales vārpstām bija 220 Zs jauda. Quattro rallija versija Sport Quattro tiek uzskatīta par vienu no visu laiku interesantākajiem rallija auto. Tā kā Sport Quattro bija pirmais auto, kas izmantoja tiko mainītos noteikumus, kas atļāva izmantot pilnpiedziņu, ļoti daudzi kritiķi šaubījās par tā izredzēm uzvarēt rallijos, uzskatot, ka pilnpiedziņas sistēma ir pārāk smaga un pārāk sarežģīta. Bet Quattro tūlīt sevi pierādīja kā ļoti veiksmīgs auto, uzvarot jau pirmajā rallijā, kurā piedalījās. Tas guva uzvaru pēc uzvaras nākamos divus gadus. Tomēr tam bija arī savi trūkumi. Quattro nebija pārāk izturīgs un mēdza rallija laikā sabojāties. Tieši tehnisku problēmu dēļ Mišele Mutona 1982. gadā nekļuva par čempioni – sezonas pēdējā rallijā sabojājās viņas Sport Quattro transmisija. Taču Audi darīja, ko varēja, lai attīstītu savu auto un varētu uzvarēt čempionātā. 1983. gadā Lancia pārspēja Audi par 2 punktiem konstruktoru kausā, bet braucēju vērtējumā Audi pilotam Hannu Mikolam izdevās izcīnīt pirmo vietu. Visveiksmīgākā sezona Audi bija 1984. gadā, kad izdevās izcīnīt gan konstruktoru kausu, gan uzvaru braucēju vērtējumā. Pirms sezonas inženieri bija pamatīgi izmainījuši auto, samazinot svaru, uzlabojot tā sadalījumu, samazinot riteņu bāzi un palielinot jaudu. Audi tiešām nopietni strādāja, lai uzvarētu.