›

Auutomašīna 3

0 18

Automašīna (no grieķu: αὐτο — pats un latīņu: mobilis — kustīgs) — ar riteņiem aprīkots transporta līdzeklis, ko uz priekšu dzen tajā iemontētsmotors. Paredzēts priekš pārvietošanās pa sauszemi. Izšķir vairākus automašīnu veidus, kā vieglie auto, autobusi, mikroautobusi, kravas auto. Automašīnās ir sēdeklis vadītājam, kā arī var būt sēdeklis vienam vai vairākiem pasažieriem. Ir dažādu marku automašīnas.

Izveides vēsture

Pirmo zināmo automobiļa rasējumu (ar atsperu piedziņu) autors ir Leonardo Da Vinči (812R lpp. Codex Atlanticus), tomēr ne darbojošs eksemplārs, ne ziņas par tā eksistenci līdz mūsdienām nav nonākušas. 2004. gadā eksperti no Florences Zinātnes vēstures muzeja pēc rasējumiem uzbūvēja šo automobili, pierādot Leonardo domas pareizību.

1769. — 1770. gados franču izgudrotājs Žozefs Konjū uzbūvēja trīsriteņu vilcēju artilērijas ieroču pārvadāšanai. "Konjū ratiņus" uzskata netikai par automobīļa priekšteci, bet arī par tvaika lokomotīves pirmssākumiem, jo tie tika darbināti ar tvaika spēku. XIX gs. tvaika dzinēju diližansi un rutjeri (tvaika dzinēju vilcēji, kas pārvietojās bez sliedēm) priekš parastajiem ceļiem tika būvēti Anglijā un Francijā un darbojās vairākās Eiropas valstīs, bet dēļ tā ka tie bija smagi, neērti un ar lielu resursu patēriņu, plašu atsaucību tā arī neiemantoja.

Krievijā no 1780. gada pie automobīļa projekta strādāja slavenais krievu izgudrotājs Ivans Kuļibins. 1791. gadā viņš uzbūvēja ratus-pašgājējus, kuros izmantoja spara ratu, bremzes, pārnesumkārbu, gultņus utt.

Viegla, kompakta un pietiekami jaudīga iekšdedzes dzinēja izgudrošana deva automobīlim lieliskās attīstības iespējas. 1885. gadā vāciešu izgudrotājs Gotlībs Daimlers, bet 1886. gadā viņa tautietis Karls Bencs uzbūvēja un patentēja pirmās pašgājēju ekipāžas ar benzīna motoriem. 1895. gadā K.Benzs uzbūvēja pirmo autobusu. 1896. gadā G.Daimlers uzbūvēja pirmotaksometru un kravas automašīnu. XIX gs. pēdējā desmitgadē Vācijā, Francijā un Anglijā sākās auto rūpniecība.

Ford Т

Lielu iegūldījumu automobīļu izplatīšanā deva ASV izgudrotājs un uzņēmējs Henrijs Fords, kurš plaši izmantoja konveiera sistēmu auto ražošanā.

XX gs. pirmaja ceturksnī plašu popularitāti iemantoja elektromobīļi un automobīļi ar tvaika dzinējiem. 1900. gadā apmēram puse ASV automobīļu bija ar tvaika dzinējiem un kopš 1910. gada Ņujorkā bija aptuveni 70 tūkstoši elektromobīļu - taksometru.

1900. gadā Ferdinands Poršē uzbūvēja elektromobīli ar piedziņu uz visiem četriem riteņiem, kuros atradās tos dzenoši elektromotori. Pēc diviem gadiem Holandes uzņēmums Spyker izlaiž sacīkšu automobīli ar pilnpiedziņu, aprīkotu ar starpasu diferenciāli.

1906. gadā Stanley tvaika automobīlis uzstādīja ātruma rekordu — 203 km/h. 1907. gada modelis ar vienu ūdens uzpildīšanos varēja nobraukt 50 jūdzes (80,47 km). Priekš kustības uzsākšanas nepieciešamais tvaika spiediens tika sasniegts 10-15 minūšu laika kopš automobīļa piedarbināšanas. Tās bija Jaunanglijas policistu un ugunsdzēsēju mīļākās mašīnas. Brāļi Stenliji ražoja apmēram 1000 automašīnas gadā. 1909. gadā brāļi atvēra pirmo luksus klases viesnīcu Kolorādo. No dzelzceļa stacijas līdz viesnīcai, viesus veda tvaika autobuss, kas praktiski bija auto tūrisma pirmssākumi. Uzņēmums Stanley ražoja tvaika dzinēju automobīļus līdz 1927. gadam. Neskatoties uz labajām īpašībām (laba vilkme, dažādi kurināmie) tvaika dzinēju automobīļus plaši beidza pielietot ap 1930. gadu, dēļ sava neekonomiskuma un ekspluatācijas grūtībām.

1923. gadā Benca uzņēmums izlaiž pirmo kravas auto ar dīzeļa motoru.

Daži automašīnu veidi Automobiļu skaits uz 1000 cilvēkiem. Vieglā automašīna — pilnā masa līdz 3500 kg, pasažieru pārvadāšanai (no 1 līdz 8, neskaitot šoferi) un bagāžai. Vieglās mašīnas ražo ar slēgtajiem virsbūves tipiem (sedans, limuzīns, kupeja, hečbeks, universāls un furgons) un virsbūvēm, kuru jumti ir transformējami (kabriolets, targa, rodsters, lando un faetons). Apvidus automašīna — vieglā automašīna, kura pielāgota priekš pārvietošanās pa cieta seguma bezceļiem. Apvidus automašīnas parasti ir aprīkotas ar pilnpiedziņu, riepām ar īpašu protektora rakstu un citām tehniskām īpašībām. Pikaps — kravas pasažieru modifikācija uz vieglās vai apvidus automašīnas bāzes ar atvērtu platformu un atveramu aizmugurējo daļu. Kravnesība no 150 līdz 4500 kg. Sacīkšu automašīna — automašīna, izveidota speciāli sporta sacensībām, kā arī ātruma rekordu uzstādīšanai u.c. Kravas automašīna — automašīna kravas pārvadājumiem. Uz kravas šasijām tiek izlaistas arī specializētās automašīnas. Paaugstinātas caurejamības automašīna — vieglā vai kravas automašīna ar pilnpiedziņu, pielāgota priekš pārvietošanās pa cieta seguma bezceļiem. Paaugstinātas caurejamības automašīnas tiek aprīkotas ar paplašinātu pārnesumu skaitļu diapazona transmisijām, kā arī ar speciāla protektora raksta riepām, bieži vien arī ar centralizētu riepu spiediena kontroli un citām īpašībām. Īpaši lielas kravnesības automašīna — automašīna, autovilciens vai cits auto transporta līdzeklis, kura slodze uz tiltu pārsniedz 120 kN (12 tonna spēka), bet izmērs platumā — vairāk kā 2,5 m. Autobuss — automašīna vairāk nekā 8 pasažieru pārvadāšanai, kas nav trolejbuss. Trolejbuss — automašīna, paredzēta vairāk nekā 8 pasažieru pārvadāšanai, ar elektroenerģijas avotu no ārējā kontaktkabeļa. Elektromobīlis — automašīna, kas kustībai izmanto elektroenerģiju no saviem akumulatoriem vai baterijām. Hibrīdauto — ekonomiska automašīna, kas pielieto gan eletrisko, gan tradicionālo iekšdedzes dzinēju. Specializētās automašīnas: civilās autocisterna vilcējs neatliekamās palīdzības automašīna katafalks sniega tīrītājs autokrāns ugunsdzēsēju automašīna militārās bruņu automašīna bruņutransportieris

Automašīnu ražotāji

Automašīnu ražotājs — autorūpnīca, kompānija, uzņēmums, kas nodarbojas ar izstrādi, izveidi vai automašīnu salikšanu.

Uz doto brīdi automašīnu ražotājvalstīm, kuras atrodas ES, jāvadās pēc 2000/53/ЕС direktīvas.

Starptautiskie tiesību akti "Mehāniskais transporta līdzeklis, kuru izmanto priekš cilvēku vai kravu pārvadāšanas pa ceļiem vai transporta līdzekļu, izmantojamo cilvēku vai kravu pārvadāšanai, vilkšanai pa ceļiem. Šis termins iekļauj sevī trolejbusus, bezsliežu transporta līdzekļus, kas savienoti ar elektrisko kabeli; tas neiekļauj sevī tādus transporta līdzekļus, kā lauksaimniecības traktori, kuriem cilvēku vai kravu parvadāšana ir tikai papildus funkcija." (Vīnes ceļu kustības konvensijas 1. punkts, 1968. gada 8. novembris)). "Jebkurš mehāniskais pašgājēja transporta līdzeklis, kuru parasti izmanto priekš cilvēku vai kravu pārvadāšanas pa ceļiem vai transporta līdzekļu, izmantojamo cilvēku vai kravu pārvadāšanai, vilkšanai pa ceļiem; šis termins sevī neiekļauj lauksaimniecības traktorus." (Eiropas savstarpējā vienošanās par transporta līdzekļu ekipāžu darbu, kas veic starptautiskos auto pārvadājumus (ECTP), 1. punkts, (Ženēva, 1970. gada 1. jūlijs)). "Virszemes transporta līdzeklis, kas parvietojās paša līdzekļiem, pārvietojas vismaz uz četriem riteņiem, kas nav vienā līnijā, kuriem vienmēr ir jābūt saskarē ar zemi; vadība jānodrošina vismaz diviem riteņiem, un kustība — vismaz diviem riteņiem." (Starptautiskais sporta kodekss FIA, 13. punkts)

Transports

Transports ir transporta infrastruktūras, transporta līdzekļu, transporta vadības, ekspluatācijas un apkalpošanas sistēmas kopums, kura uzdevums ir cilvēku un kravu pārvietošana starp dažādām ģeogrāfiskām (teritoriālām) vietām. Transports katrā valstī ir viena no stratēģiski nozīmīgākajām tautsaimniecības nozarēm.

Transporta infrastruktūra parasti ietver ceļus, dzelzceļus (ar dzelzceļu stacijām), jūras un upju (ezeru) ostas, lidostas, kanālus, naftas un gāzes vadus. Savukārt transporta līdzekļi iekļauj dzelzceļa lokomatīves, vagonus, tramvajus, metro vilcienus, kuģus, autobusus, automašīnas, traktorus, vilcējus, iekrāvējus, motociklus, kvadraciklus, skūterus, velosipēdus un citasmašīnas un mehānismus.

Vadības, ekspluatācijas un apkalpošanas sistēmas ietver transporta uzņēmumus, garāžas, stāvvietas, remontdarbnīcas u.c.

Vēsturiski mehāniskie transporta līdzekļi, līdz ar tiem raksturīgo infrastruktūru, civilizācijas lietošanā ir parādījušies tikai pēdējo apmēram 200-250 gadu laikā. Tā, tiek uzskatīts, ka par automobiļu ēras sākumu skaitāms 1769. gads, kad franču izgudrotājs Nikolā Jozefs Kuno (1725-1804), demonstrēja savu tvaika automobili Parīzes Arsenālā [1]. Pastāv arī ziņas, ka pirmais automobilis ar tvaika dzinēju parādījies vēl agrāk - 1672. gadā Ķīnā [2]. Savukārt, pirmā tvaika lokomotīve parādījās Anglijā 1804. gadā. Arī Džordža Keilija (George Cayley) (1773-1857) pirmie lidojumi ar mūsdienu lidmašīnas prototipu aizsākās 1803. gadā.