Hei,hei,hei!
Te atkal Lācis Pūks ar saviem domu lidojumiem. Šoreiz tā nopietnāk, tāpēc atļāvos sevi ierāmēt auto sadaļā. Ir arī par auto tēmu, protams, arī citas lietas pieminētas. Tomēr auto te ir visa pamatā.
Neaizmirsti noklausīties dziesmu, pirms lasi!
Ceru, ka Tev, lasītāj, patiks un manu rakstu novērtēsi atzinīgi. Ceru arī uz komentāriem. Un nebaidies izteikt kritiku!
Vai Tu vienmēr pievērs uzmanību tam, ko dari un kāpēc to dari?
Atmiņa.
Dragons Klīsterss devās lejup pa kalnaino Austrijas apvidu. Automašīnas bāka, svaigi uzpildīta, solot ilgu ceļu, dzina degvielu cauri visam auto. Motors priekā dziedāja savu monotono dziesmu. Viens ātrums uz augšu, viens ātrums uz leju. Riepas līkumos ik pa brīdim iekaucās, pārsteigtas par agresivitāti. Ceļš nevarētu būt sausāks, gāzes pedālis pievilcīgāks un līkumi padevīgāki uz ātrumu.
Ceļā vēl jāpavada krietns daudzums stundu, bet nogurums jau tagad ņem virsroku. Tāpēc Dragons spaidīja pedāļus un gozīja stūri ar īpaši dziļu sirsnību. Lai neaizmigtu.
Noguris šoferis ir vēl bīstamāks par dzērājšoferi. To zin visi. Tomēr neievēro. Ceļš mēdz pārsteigt pat rūdītus braucējus, bet sapratne par apstākļu bīstamību nav cilvēka dabā.
Dragons Klīsterss domāja par to, cik ļoti viņš mīl savu sievu. Vēl viņš ceļoja pa darba jautājumiem un stāstīja sev tik tikko izdomātu stāstu. Tomēr vissvairāk no tā visa viņš domāja par savu sievu. Autovadīšanas stāžs 20 gadu garumā ļauj Dragonam braukt agresīvi un apsvērt trīs dziļdomīgus aspektus vienlaicīgi. Šoferis nedomāja par briesmām,kas tuvojas ar katru nobraukto sekundi.
Klīsterss strādā informācijas tehnoloģiju nozarē un ir pamatīgi iejaukts mājaslapu biznesā. Tīmeklis ir Dragona sabiedrotais un Dragons ir tīmekļa tuvākā kontaktpersona. Un nav jau tā, ka šis darbs būtu ļoti garlaicīgs. Nē, Dragonam ir iespēja būt par sava darba priekšnieku, pakļaut savai varai neskaitāmi daudz mājaslapas un likt tām bailēs trīcēt, kad viņš pieskaras datorpelei.
Sieva mīl Dragonu tik pat ,cik to mīl Dragons un tas ir daudz. Vismaz tā viņa to ir apliecinājusi gan mutiski, gan rakstiski, gan fiziski. Mēdz jau gadīties dažādi pārpratumi tāpat kā upe nevar tecēt pa vienu un to pašu gultni. Tomēr Klīsteru nesen izveidotā ģimene sevi ir solījusi atbalstīt līdz mūža galam. Tāpēc pārpratumiem nav lemts izjaukt neko. Pārpratumi ir tikai tādi sīki ledus gabaliņi lielajā upē-iekarotājā, kura plūst ātrāk kā skrien sals. Upe neaizsalst, ledus reizēm uzplaiksnī, bet arī ātri tiek likvidēts un dzīve Klīsteru ģimenē turpina solīt mūžīgu mīlestību.
Tomēr fortūnas ieskautā dzīves baudītāja stāsts aprāvās vidū- nepabeigts.
Dragons bija skaisti izplānojis ievadu kā skaistu dienu,kad saule spīd un citplanētieši guļ. Tam sekoja ieintriģējošs konflikts ar cilvēkiem un citplanētiešiem, kas nejauši nolaidušies uz zemes, protams, dienas vidū. Dragons stāstā ir iecerējis minēt aizrautīgu cīņu starp šīm kosmiskajām rasēm,tomēr nobeigums vēl bija miglā tīts pašam Klīstera kungam.
Stāsts ir grandiozs un tas noteikti iekarotu daudzu zinātniskās fantastikas lasītāju sirdis, ja vien tam būtu lemts tapt pabeigtam, noslīpētam un publicētam. Diemžēl tā tas vis nenotiks.
Auto riepas spēja tik pūst un elst. Dragona korvete triecās pa Austrijas autobāni ar ātrumu 180 kilometri stundā. Motors dziedāja prieka un slavas dziesmu, pie tam tas to darīja skaļi un neprasmīgi. Daudzi teiktu, ka šis solists ir neciešams, tomēr auto industrijā tā tam ir jābūt un skaļa rēkšana nozīmē labu izpildījumu. Ne jau visiem ir tik trenētas ausis kā bija Dragonam. Degviela tāpat kā cilvēka asinis cirkulēja pa auto vadiņiem, ļaujot motoram turpināt savu rēcošo dziesmu. To dziesmu, kas tik ļoti patika Dragonam.
Šādas dziesmas gan nepatīk ceļu policijai un vēl visiem tiem, kas savu dzīvi ir izvēlējušies pa drošāko līniju. Tie visi citi bija cilvēki, kuri uz autobāņa mēdza vilkties ar tik nožēlojamu ātrumu kā 120 kilometri stundā. Klīstera kungs šos cilvēkus sauktu par pašnāvniekiem. Ceļa policija Klīstera kungu sauktu par pašnāvnieku.
Tāpēc arī pēc neilga brīža Dragona aizmugurējā skata spogulī parādījās mirgojošas, zili-sarkanas bākugunis.
Dragonam nekad nav žēl banknošu, kas paredzētas policijai, tikai vienmēr jābūt drošam, ka tās ir pie rokas. To arī Dragons, mirkļa situācijas pārsteigts, centās noskaidrot. Viņš sniedzās pēc sava maka, kas atradās paneļa nodalījumā. Tas prasīja tikai sekundi uzmanības novēršanas no ceļa, bet Klīstera kunga korvetei pietika pat ar sekundes simtdaļu. Brīdī, kad viena Dragona roka sniedzās pēc maka, otra roka, neuzmanības vadīta, tai sekoja. Auto klausa pavēlēm. Šoreiz pavēle bija straujš pagrieziens pa labi ar ātrumu 185 kilometri stundā.
Riepu kauciens, Dragona izbrīns, auto nevaldāmība, pirmais kūlenis, policijas automašīnas vadītāja instinktīvā rīcība- bremzēšana, otrs kūlenis, aiz policijas automašīnas esošā auto šofera lēni strādājošais prāts, Dragona automašīnas slīdēšana pa asfaltu, sadursme starp policijas un aiz tās braucošā Fiat Panda auto, mūžībai līdzīga, mokoša apstāšanās. Tas viss notika pāris sekundēs.
To, ka tā notiks zināja vienīgi Dragona sieva, kas visu vakaru bija pavadījusi šaustot sevi ar nervozām domām. Viņai šis vakars mājās, gaidot savu dzīvesbiedru, pagāja kā dzīve uz nospiestas mīnas. Diemžēl šī mīna sprāga.
Neuzmanība, nogurums, riska neizvērtēšana, adrenalīna pieplūdums un savu spēku pārvērtēšana var sagriezt dzīvi tik pat nāvējoši kā automašīnas kūlenis ar ātrumu 185 kilometri stundā. To novērst nav iespējams.
Cilvēks ir tāds, kāds ir un tāds viņš arī būs, kad būs jābūt kaut kam. Spēles noteikumus mainīt nevar. Žēl,ka tikai retais zin spēles nosaukumu.
...Vien tikai liktenim atliek uz to visu noskatīties un ierakstīt savā dienasgrāmatā vienu niecīgu ierakstu: ''Atmiņa maina dzīvi''....
Lasi arī te:
http://lacisraksta.wordpress.com/
