Izskatās, ka tautas parunai taisnība : Nāks lielāki sūdi, šitie aizmirsīsies ! Darbojoties kļuvu mierīgs kā pitons, kaut lai mušas pa manu pīrāgu staigā, ne par ko vairs kreņķi neķeru. Kamēr te ņēmos vēl vairākus bēdustāstus nācās uzklausīt, citam kaut kur piekrāsoja un tonī neietrāpīja, citam kvalitāte aiz ausīm pievilkta, citam krāsa atšķiras..... Mīlīši, nu nevajag pieņemt darbu kurš nav pabeigts, ja krāsa atšķiras, lai krāso un pārkrāso kaut desmit reizes kamēr tā krāsa sapasēs. Labs meistars pat tādu krāsu kura pēc būtības atšķiras, salaidīs tā, ka pāreju nevarēs redzēt, nomānīs, piesmies, piespiedīs..., jā būs tur acu apmāns, bet uz rāviena un smalki neiedziļinoties to neviens nevarēs pateikt. Un lai nestāsta neviens : Es nevaru !, tas ir vienkārši aizvietojums : Es negribu ! , bet ja nemāk, tad var iemācīties, var iemācīt pat lāci ar velosipēdu braukt.
Protams, ir arī dikti viltīgas krāsas, tādas kuras ne katrs meistars pat uzņemsies krāsot vai piekrāsot. Kā reiz te vienam cilvēkam arī tāda ķibele trāpījās, daudzslāņu Herolīna krāsa kura klājas uz speciāla krāsas toņa pamata vai toņgrunts. Te gan ir jāpačakarējas, jāņem testa kartes un jātaisa vairāki paraudziņi, uz katras testa kartiņas pūšot dažādu krāsas kārtu skaitu un tad kad tie nožuvuši, tos salīdzina ar oriģinālo detaļu un izvēlas to kura vistuvāk atbilst, tad arī krāso vai piekrāso tieši ar tādu spiedienu, temperatūru, krāsas biezumu un tikpat kārtās cik uz tā paraudziņa tika pūsts. Tas nav dāmai nadziņus nolakot, te nedaudz jāpačakarējas un galva jāpalauza lai labu rezultātu var sasniegt, dāma pieņems arī bez krāsotajiem nadziņiem...
Viss, pietiek, tā var aizmuldēties arī līdz gūltai, bet mums darbiņš pusceļā apstājies, uzrotam piedurknes un maucam tālāk !
Raksta sākums : http://spoki.tvnet.lv/automoto/Atkal-uz-grabekla/747896