Ar pastiprinātajiem pakaļējiem statņiem un gaumīgi vienkāršo priekšgalu, taču it kā draudīgo iegremdēto režģi (dubultie lukturi bija aizslēpti aiz elektriskajiem aizvariem) tā krasi atšķīrās no 50.gadu pieticīgajiem amerikāņu auto.
Pirmais auto ar Charger nosaukumu bija drošs, taču it kā maigs festbeks, kas izdzīvoja tikai vienu sezonu. 1968.gada virsbūve ar minimālām izmaiņām saglabājās līdz 1970.gadam. Plašās papildaprīkojuma izvēles iespējas nozīmēja, ka auto varēja pilnīgi piemērot pircēja vēlmēm – dažiem bija gluži maigs 5,2 litru V8 motors – taču zinātāji izvēlējās tikai 1968 R/T modeli.
Zem motora pārsega bija 7,2 litru motors ar 375 ZS jaudu un riepas dedzinoši griezes momentu. Charger varēja no vietas tas ir no 0-100 km/h ieskrieties 6 sekundēs, bet līdz 160 km/h – 13 sekundēs, izmantojot visus pārnesumus, un beigās sasniegt 241 km/h, tā pārspējot labākos Itāliešu paraugus.
Ar cieši savilkto balstiekārtu un spēcigajiem šķērs-stabilizatora stieņiem Dodge padarīja Charger R/Tpar labas vadāmības auto. Priekšējās disku bremzes nodrošināja labu apstādinātību. Tāpat kā vairumam amerikāņu auto, Charger bija 3 pakāpju automātiskā ātrumkārba, bet nopietniem braucējiem bija pieejama superizturīga Hurst manuālā kārba.
Charger modeļa ražošana turpinājās līdz 1978.gadam, taču šī dinamiskā automobīļa pievilcība samazinājās, jo Amerikas autoindustrija pārlika uzvaru no dinamiskuma rādītājiem uz greznību, drošību un ekonomiskumu.
