viņa "Enģelis"16

Viņa raud, cieš, žēlojas. Viņa smejas, priecājas un ir laimīga. Viņai sāp un viņa, brīžiem, grib nomirt. Bet viņa mīl dzīvi un apzinās tās vērtību. Viņa vairs nav bērns, bet gribētu tāda būt. Viņa iet tur, kur tai liek iet liktenis.
Viņa iepazīstas ar svešiniekiem. Viņai nav bail, jo viņa ir, nedaudz, ragana. Viņa dejo, un zina, ka nerimtā, bet tieši tā, jo vairāk apzinoties ritma sajūtu. Viņa spēj likt cilvēkiem smaidīt, jo viņa pati smaida no sirds. Viņa neprot smaidīt, kad to liek kāds cits.
Viņa spēj izdzert daudz vīna un būt skaidra kā stikliņš. Viņa spēj nelaimīgam cilvēkam justies tā, it kā viņš nebūtu nelaimīgs. Viņa spēj aizmirst lietas, ko citi aizmirst nespētu.
Viņai patīk dusmoties uz cilvēkiem un teikt, ka visur valda netaisnība. Viņai mēdz būt grūti, bet tieši caur ciešanām viņa iemācās dzīvot.
Viņa spēj iemīlēties cilvēkos tos pat ne reizi dzīvē nesatiekot. Viņa iemīl tos, kurus uzskata par mīlestības vērtiem.
Viņa apzinās, ka cilvēkam, kuram viņa šo raksta to nemaz neizlasīs, bet varbūt izlasīs, tikai to viņa nekad neuzzinās. Viņai vienalga, jo galvenais viņai ir rakstīt, pat ja to neviens nelasa. Īstenībai viņai nekas nav vienalga.
Viņai patīk kino, bet paskaidrot kāpēc, to viņa nemāk. Iespējams viņai patīk vērot citu dzīves, vērot to kas viņai trūkt, bet īstā dzīvē sākas tad, kad titri ir beigušies.
Viņa bieži nonāk pretrunās ar sevi.
Viņai patīk atcerēties pagātni un vairs nenožēlot kā agrāk, jo no kļūdām mēs mācāmies.
Viņai patīk lasīt anekdotes no Rīgas Laika, un nesaprast to, kāpēc citi nesaprot šīs anekdotes, kas viņai ir smieklu vērtas.
Viņa tic liktenim un tam, ka skaitlim divdesmit pieci, kas veido skaitli septiņi, ir liela nozīme viņas dzīvē.
Viņai patīk klausīties mūziku, nemākot atpazīt nevienu noti no dzirdētā skaņdarba, jo viņa uzskata, ka zināšanas bieži vien atņem spēju dzirdēto uztvert personīgi.
Viņai šad tad gribās, lai cilvēki liek mieru tajos brīžos, kad tie to vēlas darīt vismazāk. Viņa labi apzinās, ka pati tā dara.
Viņa mīl savus draugus un ģimeni vairāk par visu pasaulē.
Viņai patīk lasīt grāmatas un nespēt izlasīt visas ko vēlas. Viņai patīk vēsture, historia magistra vitae. Viņa mēdz filozofēt stundām ilgi, bet tikai retais to spēj novērtēt un saprast. Viņai patīk fotografēt, kaut arī viņai nav normāla fotoaparāta.
Sirdī viņa ir ļoti vientuļa, jo viņas dzīvē trūkst kā ļoti nozīmīga, bet viņa baidās no tā, kas notiks, ja kādu dienu to atradīs.
Viņai patīk beigt rakstīt tad, kad to varētu darīt vēl stundām ilgi. Viņai, vienkārši, patīk būt BRĪVAI (dzīvai)!