vecuma plānprātība?18

nū izlasot teodora komentu vienā manā rakstā par krievu veceņu uzvedību, izdomāju pastāstīt dažus gadijumus, kas notika ar mani!

  reiz braucot mājās no centra, ar trešo autobusu, kurš iet uz sarkandaugavu, saskāros ar gadijumu, kad pienāk veca večiņa, pēc skata laipna, pieklājīgi man palūdz- jaunais cilvēk, varētu lūdzu mani palaist apsēsties?  es labu gribēdams, tūliņ taisijos celties, un večiņu palaist, bet palūkojos apkārt..

  kas tad tas?? es saskaitiju vismaz 7 brīvas vietas! es večiņai atbildu- lūdzu, rekur ir brīvas vietas, ejiet taču tur sēdēt.,.

veča saka, ka grib sēdēt manā vietā,, es saku, ka es ar gribu, veča saka, ka ja nepalaidīšu , ies šoferim sūdzēties..

aizgāja, šoferis viņu pasūtija divas mājas tālāk..

šī atkal atnāca pie manis, es viņai saku- lūdzu lieciet mani mierā, ejiet sēdēt, kur brīvs,, veča patiesi sadusmojās, sāka bļaut , nozākājot mani par nepieklājīgu , puņķainu sīko, kuram nav ne mazākās cieņas pret vecajiem krabjiem, kuri ir uz miršanu!

tad aizsvilos arī es, pateicu visu, ko domāju par 200 gadīgiem krabjiem, kuriem jāpūst mājās, nevis jākaitina jaunieši utt,, apkārtējo reakcija bij dīvaina, visi vairāk vai mazāk smīnēja, vai pat smējās skaļi.. vissbeidzās ar to, ka veča mēģinot kādam iespītēt negāja nekur citur sēdēt, bet stūrgalvīgi stāvēja turoties pie stangas..

otrs, īsāks stāsts,, braucot uz kaut kādu festu, bij diezgan liels pūlis pie autobus,.  rinda kustējās lēnām un gausi,, viena veča neizturēja un sāka bļaut- kas jūs uz mir';snu? kustieties ātrāk utt,, līdz pati netika autobusā,, es stāvēju aiz viņas, samaksāju par braucienu, un gāju tālāk, bet veča man pa prikšu klumburēja rūpigi apskatot katru sēdvietu..

es viņai saku- es atvainojos, bet vai jūs tiko ārā nekliedzāt, lai visi kustas ātrāk? ko jūs pati tagad darat??

veča atbildēja, ka meklē vietu, es saku- sēžaties, kur ir vieta, šī saka, ka vajag kaut kādu numuru, tad es vnk negribēju runāt vairs ar viņu un bendēt savus nervus, es spraucos viņai garām aizņemot pēc iespējas platāku vietu, ar cerību, ka viņa sev kaut ko salauzīs, viņa iesatūmās sēdeklī, sāka bļaut, bet es vairs neklausijos, jo iebāzu ausiņas ausīs un gāju uz aizmuguri sēdēt!!

cilvēki, kā pēc šadiem gadijumiem ver neienīst dzeltenos kapeiku lasītājus??