varbuut ir jau bijis... - smeekjeeshana9

Smēķēšana ir fizioloģiski nepieciešams cilvēka organisma process. Nikotīns nogalina 36 veidu mikrobus, no tiem 8 ir kaitīgi. Nikotīna ietekmē pirmās bojā iet tieši vecas un novājinātas galvas smadzeņu šūnas. Darva, kas nosēžas uz plaušu sieniņām, padara grūtāku gaisa piekļūšanu alveolām, tādējādi veicina labdabīgu asinsrites pieaugumu plaušām. Izņemot smēķēšanu, līdzīgu efektu var panākt tikai ar intensīvu nodarbošanos ar sportu vai sarežģītiem elpošanas vingrinājumiem. Pats par sevi dūmu ievilkšanas process, kā arī smēķētāja klepus ir dabīgs un nepieciešams elpošanas vingrinājums. Cilvēks, kurš nesmēķē priekšlaicīgi novājina savu organismu ar darbu bez pīppauzēm. Bet pīppauze, starp citu, ir ļoti liels palīgs psihiskās nelīdzsvarotības profilaksē. Smēķētāji atslēdzas no darba problēmām, joko. Katrs smaids, kā zināms, paildzina cilvēka mūžu par minūti, bet katra cigarete – saīsina par 3 minūtēm. No tā izriet, ka pietiek smēķēšanas laikā 3 reizes pasmaidīt un mītiskais tabakas kaitīgums vispār nav nekāds.
Pie tam, īslaicīga skābekļa nepiekļūšana smadzenēm liek tām pēc smēķēšanas strādāt ar divtik lielāku efektivitāti, kas savukārt nu nevar negatīvi iespaidot darba kvalitāti.
To gan nevar teikt par nesmēķētājiem, domāšanas spējas tiem dienas beigās redzami samazinās, no monotonās noslodzes un skābekļa pārbagātības.

Ko tieši smēķēt – katrs izvēlas pats, izmēģinājis daudz dažādu cigarešu markas, papirosus, tabakas. Nesmēķētāji liedz sev izjust šīs sajūtu gammas, noniecina savu iekšējo pasauli.

Kā smēķēt – ļoti svarīgs jautājums. Ja smēķētājam apkārt ir dūmu mākoņi un dūmu smaka, tad tur dūmo diletants, izlaiž gaisā reālu labu mantu. Īstens pīpmanis dūmu dziļi ievelk, ilgi tur dūmus plaušās, kur tie savukārt nogulsnējas un kārtīgi iesūcas visi aromātiskie komponenti. Tāds cilvēks ir ekoloģiski nekaitīgāks par nesmēķētājiem, tā kā patērē skābekli mazāk. Lai kopā ar izsmēķi nemestu prom daļu ļoti vērtīgā mikroķīmiskā sastāva, labāk vispirms noraut un izmest filtru. Un tad kad turot cigareti pirksti jau sāk degt, tad vajag atlikušo smēķa galu iespraust starp sērkociņiem un vilkt tālāk, līdz viss novilkts.

Smēķējošs cilvēks labāk ir piemērojies dažādām dzīves situācijām. Kritiskā minūtē viņam kabatā vienmēr atradīsies sērkociņi ar ko iekurt uguni vai izgaismot ceļu tumsā. Smēķētājam nav nekādu problēmu, ja viņš grib ar kādu iesākt sarunu, iepazīties. Vajag tikai pieiet un palūgt uguni. Tāpēc smēķēšana sevišķi ieteicama meitenēm kuras cieš no kautrīguma. Smēķējošs vīrietis sievietei atgādina tik ļoti mīļu sev zīdainīti. Nu protams, vīrietis domā, ka viņš sievietes acīs izskatās kā supermens.

Lai arī kā tur nebūtu, veiksme mīlestībā viņam, nekur tālu no mātes krūts neaizgājušam, ir nodrošināta.
Ir arī ekonomiskais efekts. Par jautājumu “Naudas nav gadījumā?” var dabūt arī trūkties. Ar analoģisku nozīmi teikts “Vai Jums nav kāda cigarete?” nevienam pārāk asu reakciju neizraisa.
Amerikas tabakas rūpniecība vien dod darbu 2 miljoniem cilvēku – un tas ir neskaitot ārstus, medmāsas, rentgena tehniķus, ugunsdzēsējus, ķīmisko tīrītavu darbiniekus, farmaceitus, zārku meistarus un kapračus.

Apkopojot visu augšminēto nākas secināt, ka būtu jāsāk bezmaksas cigarešu izdalīšanas kampaņas gan uzņēmumos, gan skolās. Plašāk jāvērš smēķēšanas propaganda. Nodrošināt masveida ražošanu un izplatīšana lētām, pagarinātām cigaretēm, “mahorka” bez filtra. Pie viena novērsīsim bezdarbu – darba vairāk, bet strādnieku arvien mazāk.