Māka pateikt nē uzskatāma par ļoti vērtīgu īpašību, bet ne katra no mums to spēj. Noteikti atceries vismaz vienu situāciju nesenā pagātnē, kad esi iekūlusies, ja ne nepatikšanās, tad vismaz mazās galvassāpēs tāpēc vien, ka neesi varējusi uz kādu lūgumu skaidri un gaiši atbildēt: “Nē, es to nedarīšu.” Kā tad galu galā pateikt nē?
Mūždien noskrējusies, aizelsusies, pārgurusi… Šķiet, ka diennaktī pietrūkst stundu un tev – roku. Varbūt vērts pārskatīt savus ikdienas pienākumus un citas lietas, kurām dienu no dienas velti savu uzmanību? Jau trešo reizi apsolīji pa ceļam izņemt no bērnudārza arī draudzenes bērnu, pasēdēt darbā ilgāk, palīdzēt māsai veikalā izvēlēties īstos zābakus utt. Bet šī ir tikai viena nē seja, kad raujies uz visām debess pusēm, lai kādam pakalpotu. Vēl ir situācijas, kad tev lūdz aizdot naudu, drēbes, grāmatas vai ko citu, bet tu dari to, jo baidies, ka lūdzējs apvainosies. Protams, viss ir kārtībā, ja tiešām vēlies izpalīdzēt, bet kā tikt galā ar nevēlamajiem lūdzējiem?
Tava pienākuma sajūta pret radiem, draugiem un kolēģiem bieži vien ņem virsroku. Tev vienkārši ir neērti atteikt, bet pavaicā sev – kādas gan varētu būt briesmīgākās sekas, ja tu teiksi nē? Bieži vien mēs iedomājamies kaut ko vairāk, nekā ir patiesībā, un realitātē uz tevi pat neviens neturēs ļaunu prātu. Pirms izlemt – piekrist vai nepiekrist kāda lūgumam, tev jāatceras dažas, kā arī jāzina, kā to izdarīt vislabāk.
Mācoties teikt nē, atceries, ka arī citiem ir tiesības un savi iemesli atteikt tev. Neapvainojies, un lai tas tevi nebiedē lūgt palīdzību kādam citam. Tajā pašā laikā, ja būsim viens pret otru saprotoši un pretimnākoši, kopā varam pārvarēt dažādas sarežģītas dzīves situācijas. Palīdzēt ir cilvēciski, un ir patīkami apzināties, ka kāds to ir gatavs darīt tevis dēļ. Tikai atceries – nevajag palīdzēt, ja ar to tu kaitē pati sev.
Autors: Marta Kukarane, espati.lv
mby ne visai veiksmīgs piemērs, bet nu domāju ka ideja saprotama ir. 
