tuberkuloze8

Tuberkuloze ir viena no vissenāk zināmajām infekcijas slimībām. Taču tās aktualitāte mūsdienās nav mazinājusies, bet tieši pretēji. Saslimšana ar tuberkulozi pēdējās desmitgades laikā ir strauji palielinājusies. Pašlaik pasaulē gada laikā ar tuberkulozi saslimst aptuveni 8 miljoni cilvēku, bet mirst – 3 miljoni cilvēku. Šie skaitļi ir patiešām iespaidīgi. Svarīgākais, ka no inficēšanās ar tuberkulozi nav pasargāts neviens. Tādēļ īpaši nozīmīgi zināt šīs slimības izpausmes, pirmās pazīmēs un veidus, kā izsargāties no inficēšanās. Pirmo reizi tuberkuloze aprakstīta jau senās Ēģiptes laikā. Kopš tiem laikiem pasaule vairākas reizes ir pārdzīvojusi smagas tuberkulozes epidēmijas. Vēsturisks notikums bija vācu zinātnieka Roberta Koha atklājums 1882. gadā, kad tika noskaidrots tuberkulozes izsaucējs – tuberkulozes nūjiņa. Neskatoties uz to, līdz pat 20 gadsimta vidum tuberkulozes infekcija nebija ārstējama. Tikai 1945. gadā tika atklāts pirmais medikaments – streptomicīns, ar kura palīdzību kļuva iespējams efektīvi palīdzēt tuberkulozes slimniekiem. Laika gaitā tika atklāti arī citi prettuberkulozes līdzekļi, un mūsdienās lieto vairāku medikamentu ( pat četru vai piecu) kombināciju, lai veiksmīgi ārstētu tuberkulozi. Tuberkuloze ir infekcijas slimība, kuru izraisa tuberkulozes nūjiņa jeb Mycobacterium tuberculosis. Visbiežāk tuberkuloze skar plaušas. Taču ar asins straumi infekcija var izplatīties pa visu organismu un skart tādus orgānus un sistēmas, kā nieres, mugurkaulu, gūžas kaulus un locītavas, dzimumorgānus, acis, limfmezglus, galvas smadzenes, u.c. Inficēšanās veids. Ar tuberkulozi inficējas gaisa – pilienu ceļā. To nepārnes kukaiņi, dzīvnieki, ar to nevar inficēties lietojot ūdeni vai pārlejot asinis. Tuberkulozi izplata tikai tie cilvēki, kuri ir slimi ar plaušu tuberkulozi. Šiem cilvēkiem plaušās, pateicoties iekaisumam, atrodas daudz tuberkulozes nūjiņas. Slimais cilvēks klepojot, šķaudot, runājot apkārtējā vidē ar sīkiem siekalu pilieniņiem izdala arī tuberkulozes izraisītājus. Tie gaisā var atrasties pat vairākas stundas. Jebkurš no mums var ieelpot plaušās šos gaisā esošs baciļus. Inficēties ar tuberkulozi var pat vienreiz ieelpojot tuberkulozes nūjiņas, lai gan parasti nepieciešams ilgstošāks kontakts. Vislielākais risks inficēties ir slimā ģimenes locekļiem, darba kolēģiem un draugiem. Ir dati, ka neārstēts slimnieks gadā var inficēt 10-15 cilvēkus. Ne katrs no mums, kurš nonāk saskarē ar tuberkulozes baktēriju, ar to inficējas. Liela daļa baciļu tiek aizturēta augšējos elpceļos un izklepota ārā. Taču, ja tuberkulozes nūjiņas nokļūst plaušās, notiek inficēšanās ar šo slimību. Ir zināms, ka inficējas tikai 30 % no visiem cilvēkiem, kuriem bijis kontakts ar tuberkulozi. Svarīgi, ka ne visi cilvēki, kuri ir inficējušies ar tuberkulozi, ar to saslimst. Lielai daļai inficēto tuberkulozes nūjiņas ir iekapsulētas plaušu audos, tās nav spējīgas vairoties un līdz ar to neizraisa slimību. Šo cilvēku imūnā sistēma ir spēcīga un spēj pasargāt inficēto no saslimšanas. Taču imūnai sistēmai novājinoties, var rasties situācija, ka “snaudošā infekcija” aktivizējas un izraisa slimību. Imūnās sistēmas novājināšanās biežākie iemesli ir: smagas slimības, HIV infekcija, nepietiekams un nepilnvērtīgs uzturs. Parasti tuberkulozes simptomi sāk izpausties pakāpeniski. Sākumā tie ir praktiski nemanāmi, bet ar laiku progresē un kļūst izteiktāki. Raksturīgākās pazīmes tuberkulozes infekcijai ir: nogurums, galvenokārt pēcpusdienās; svīšana naktīs; neliels klepus; viegli paaugstināta temperatūra. Slimībai progresējot, šos vieglos simptomus nomaina drudzis, mokošs klepus ar asins atspļaušanu, ievērojams svara zudums. Visbiežākais tuberkulozes simptoms ir klepus, kurš kā jau minēts sākotnēji ir viegls, bet pakāpeniski kļūst mokošs ar daudz strutainām krēpām un pat asins spļaušanu. Tādēļ, ja cilvēkam klepus ir ilgāk par 3 nedēļām un pievienojas citi tuberkulozes simptomi, nekavējoties jāgriežas pie ārsta. Izmeklējumi. Ja ārstam ir aizdomas par tuberkulozes infekciju, vispirms tiek izdarīts plaušu rentgens un krēpu analīze. Plaušu rentgens ir vienkārša un laba metode, kā noteikt vai slimniekam ir plaušu tuberkuloze vai nav, kādas ir tās radītās izmaiņas un cik plašās tās ir. Savukārt, krēpu analīze palīdz atklāt slimniekus, kuri izdala tuberkulozes baktēriju. Parasti krēpu analīzi jāatkārto 3 reizes. Ja krēpās tiek atrastas tuberkulozes nūjiņas, tās tiek audzētas uz speciālām barotnēm un tiek noteikts, pret kuriem medikamentiem tās ir jūtīgas. Tas palīdz izvēlēties efektīvākos medikamentus slimnieka ārstēšanai. Ārstēšana. Tuberkuloze var būt nāvējoša slimība, ja tā netiek ārstēta. Taču, lietojot medikamentus, no tās var izārstēties. Jo savlaicīgāk atklāta tuberkuloze un sākta ārstēšana, jo labāki rezultāti. Parasti ārstēšana ilgst vidēji 6 mēnešus. Ārstēšanās laikā medikamenti jālieto regulāri, neizlaižot nevienu dienu. Pēc ārstēšanas kursa beigšanas un izveseļošanās vēl aptuveni 2 gadus ir nepieciešamas veselības stāvokļa pārbaudes, lai izvairītos no infekcijas atkārtotas uzliesmošanas. Profilakse. Lai gan no inficēšanās ar tuberkulozi nav pasargāts ne viens, tomēr izvairīties no tās ir iespējams. Ir trīs galvenie veidi, kā to izdarīt. Nepieciešams savlaicīgi atklāt, izolēt un ārstēt tuberkulozes slimniekus. Tādejādi būtu iespējams ierobežot infekcijas izplatīšanos un saslimstību. Specifiskās profilakses veikšana. Visi jaundzimušie 4.-5. dzīvības dienā tiek vakcinēti ar BCG vakcīnu. BCG ir prettuberkulozes vakcīna, kas satur novājinātus baciļus, kuri nevar izraisīt slimību. Tie stimulē imūno sistēmu un paaugstina organisma pretestības spējas pret tuberkulozes infekciju. Vakcīnas darbības ilgums ir 14-15 gadi, tādēļ vakcīna 14.-15.gadu vecumā ir jāatkārto. BCG vakcīnu ievada kreisā plecā. Potes vietā sākotnēji izveidojas pūslītis, tad krevelīte, bet pēc tam tā sadzīst, un izveidojas rētiņa. Ķīmijprofilakse jeb profilaktiskā ārstēšana. To parasti izmanto gan bērniem, gan pieaugušajiem, kuriem ir augsts risks saslimt ar tuberkulozi, piemēram, ja ir bijis kontakts ar baciļus izdalošu tuberkulozes slimnieku.