piecos mēnešos jau izlietoti vairāk nekā 65% 2009.ga3

Sociālie partneri, revidējot ministriju budžetus un meklējot, kur papildus samazināt ministriju tēriņus, konstatējuši, ka piecos mēnešos jau izlietoti vairāk nekā 65% 2009.gada budžeta, liecina aģentūras BNS rīcībā esošie sociālo partneru priekšlikumi valsts budžeta izdevumu samazināšanai. Sociālajiem partneriem - Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai (LTRK), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai (LBAS) un Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS) - 36 stundu laikā izdevies rast papildu iespējas ministriju tēriņu samazināšanai par 65 miljoniem latu. Lai rastu papildu iespējas izdevumu samazinājumam, sociālie partneri salīdzināja ministriju izdevumus ar iepriekšējiem gadiem, uzklausīja ekspertu analīzi un ieteikumus, meklēja iespējas likvidēt funkciju pārklāšanos un koncentrēšanos uz pamatfunkcijām. Tāpat meklētas iespējas atteikties no nebūtiska regulējuma un saglabāt sabiedrībai būtiskas funkcijas, vadoties no sabiedrības veselības, drošības, izglītības, kā arī ekonomikas izaugsmes un konkurētspējas viedokļa. Sociālie partneri ierosina visā valsts pārvaldē noteikt algu, kas nepārsniedz vidējo algu valsts pārvaldē, kā arī turpināt sāktās strukturālās reformas, likvidējot valsts iestādes. Sociālie partneri arī uzskata, ka steidzami ir jānosaka griesti sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņemšanai. Konkrēti priekšlikumi izdevumu samazinājumam skar vairākas ministrijas. Visvairāk ierosināts samazināt Aizsardzības ministrijas budžetu, kopējam samazinājumam sasniedzot 10 miljonus latu. Sociālie partneri norāda, ka iespējams samazināt finansējumu jaunsargiem, pārskatīt izdienas pensiju un sociālo garantiju apmēru, pārskatīt pārstāvību NATO štābā, Kara muzejam noteikt pašfinansējuma modeli, kā arī jāsamazina centrālā aparāta izdevumi. Savukārt ministrijas ieņēmumu daļā būtu apsverama nevajadzīgo īpašumu un uzņēmumu pārdošana. Par 10 miljoniem latu ierosināts samazināt arī Veselības ministrijas budžetu, samazinot finansējumu stacionāriem, mazinot nelietderīgo telpu izmantojumu un lieko gultasvietu skaitu; nodot nepieciešamās Valsts obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras funkcijas, kā arī Sabiedrības veselības aģentūras funkcijas centrālajam aparātam un likvidēt aģentūras. Sociālie partneri arī ierosina samazināt medicīnas izglītības programmas, novēršot programmu dublēšanos Latvijas Universitātē, Rīgas Stradiņa universitātē, un citām programmām, novērst šķērssubidēšanu citām sociālo zinātņu programmām. Vēl varētu rast ietaupījumu, būtiski samazinot tirgus uzraudzības un kontroles funkciju apmēru, pazeminot to standartus un intensitāti, kā arī likvidējot Zāļu valsts aģentūru un nododot tās būtiskās funkcijas centrālajam aparātam. Sociālie partneri arī ierosina par deviņiem miljoniem latu samazināt Finanšu ministrijas budžetu, aprēķinot Valsts ieņēmumu dienesta izmaksu izmaiņas pret iekasēto nodokļu masu. Tāpat būtu jāsamazina Finanšu ministrijas un padotības iestāžu centrālā aparāta izmaksas. Jāsamazina kontroles funkciju intensitāte un administratīvo procedūru apmērs (jāsamazina pārskatu sniegšanas biežums u.c.). Tāpat sociālie partneri redz, ka vēl par astoņiem miljoniem latu iespējams samazināt Izglītības un zinātnes ministrijas budžetu, samazinot profesionālo izglītības iestāžu skaitu, slēdzot darbnespējīgās/maksātnespējīgas iestādes, novēršot dublēšanos augstākās izglītības studiju programmās, būtiski samazināt ministrijas pakļautībā esošo aģentūru finansējumu u.c. Sociālie partneri arī rosina par pieciem miljoniem latu samazināt Zemkopības ministrijas budžetu, Satiksmes ministrijas budžetu - par četriem miljoniem latu, Vides ministrijas budžetu - par trim miljoniem latu, Kultūras ministrijas - par 3,4 miljoniem latu, Labklājības un Tieslietu ministrijas budžetus samazināt par vienu miljonu latu, ekonomikas ministrijas budžetu - par trim miljoniem latu, iekšlietu ministrijas budžetu - par 21 tūkstoti latu, Valsts kontroles budžetu - par 280 tūkstošiem, Centrālās vēlēšanu komisijas - par 370 tūkstošiem latu, radio un televīzijai - par 550 tūkstošiem latu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai - par 3,4 miljoniem latu. Tāpat sociālie partneri piekrīt Valsts prezidenta kancelejas budžeta samazinājumam par 150 tūkstošiem latu, taču uzskata, ka Saeimas budžetu iespējams samazināt par diviem miljoniem latu atrasto 1,3 miljonu latu ietaupījuma vietā un valdības budžetu varētu samazināt par pusmiljonu latu 114 tūkstošu latu ietaupījuma vietā. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja finansējumu ierosina nesamazināt, bet Tiesībsarga biroja finansējumu varētu samazināt par 81 tūkstoti latu. Valdība 8.jūnijā panāca vienošanos ar sociālajiem partneriem un koalīcijas partijām, ka, iesniedzot priekšlikumus budžeta izdevumu samazinājumam otrajam lasījumam Saeimā, kopumā samazinās valsts tēriņus par 500 miljoniem latu. Ministriju budžetu revidēšanai nolēma veidot sociālo partneru darba grupu, kas izstrādā savus priekšlikumus izdevumu samazināšanai. Saeima 4.jūnijā pirmajā lasījumā apstiprināja grozījumus šā gada budžetā, kas paredz deficītu 9,2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), paredzot, ka Latvijas tautsaimniecības kritums šogad būs 18%. Saeima budžeta grozījumus otrajā lasījumā plāno apstiprināt 17.jūnijā, bet sākt skatīt sēdē 12.jūnijā.