pārdomām..12

Šis te..tas ir tikai pārdomām, kāds var nepiekrist tam ko es rakstu, bet kāds varbūt šajās domās ir ar mani.. es domāju par dzīvi vispār, un kāpēc tieši mums, kāpēc man ir lemts, atļauts izdzīvot šīs dzīves gan priekus, gan bēdas, gan kritumus..šo dzīvi ar rožu ziediem un ērkšķiem.Un tā arī pašlaik esmu izdomājusi tikai vienu iemeslu:darīt laimīgus citus. Lai otram dzīvi padarītu labāku.Mēs katrs esam atkarīgi viens no otra.No viena varbūt mazāk no otra varbūt vairāk.Bet esam! Es nespēju sadzīvot ar meļiem.Es nesaprotu kāpēc jāmelo.Dažkārt, jā, ir vērts melot lai otru nesāpinātu.bet labāk izstāstīt to taisnību pirms nav par vēlu, lai nav jānožēlo un jāgaušas visu atlikušo dzīvi par savu kļūdu. Man ir grūti ar tādiem kuri nekad nevar izdarīt neko paši.Man nepatīk tādi cilvēki kas izrīko citus, jā arī man dažkārt uznāk melnie un tad es vienkārši vairs nevaru izturēt un uzbļauju kādam.Jā, katram cilvēkam ir -/+ bet es ticu ka katram cilvēkam ir to labumu vairāk, nekā slikto ieradumu. Dažkārt tie + un noslēpti dziļi, dziļi bet mums ir dots laiks lai tās visas emocijas no savas sirsniņas izķeksētu laukā. Nevajag mēģināt darīt kādu laimīgu, bet darīt kādu laimīgu atbalstot otru un uzmundrinot. Varbūt kāds domās kad es te esmu sarakstījusi galīgi kaut ko nevajadzīgu..pati es nesaprotu kāpēc šeit kaut ko tādu rakstīju.Man patīk kārtīgi kaut ko uzrakstīt, nevis:Jā, okey, man šodien ir tik laba diena, kad vairs nav labāka iedomājama! Nē,es jau nu nebūšu tā kas rakstīs kā tā.Man ir ko rakstīt un ja kāds domā, ka ir viņam ir līdzīgas domas prātā padalās savās domās. Peace!