Katrs no mums, kas ikdienā saskaras ar bezvadu tīkla pārklājumiem, zina, kā ir, kad pieejams ir tikai vājš signāls. Savukārt, tas nozīmē, ka izmantojam tikai daļu no maksimālā pārraides ātruma. Turpmāk šajā rakstā aplūkosim metodes, kā iespējams palielināt bezvadu tīkla pārklājumu un uzlabot to drošību. Bet nu par visu pēc kārtas.
1) Pareiza bezvadu pieejas punkta vieta – ir būtiski, kur atrodas bezvadu pieejas punkts, jo nav prātīgi to uzstādīt ēkas stūrī, kur liela daļa pieejas punkta jaudas iziet ārpus mājas, tāpat arī nav rekomendējams to uzstādīt pie pašiem griestiem vai pašas grīdas. Optimālākais ir uzstādīt to ~ 1 – 2 metru augstumā no grīdas un iespēju robežās pie kādas ēkas iekšējās sienas.
Tāpat ir ļoti ieteicams izvairīties no jebkāda veida metāla konstrukcijām raidītāja tuvumā, jo tās ievērojami samazina viļņu jaudu. Tāpat arī nav ieteicams uzstādīt pieejas punktu starp stingriem, blīviem priekšmetiem, jo tam nepieciešama gaisa telpa apkārt, lai sasniegtu savu maksimālo raidapgabalu.
2) Izmanto „Hi-Gain” antenas un pārraidītājus (repeater) – Iebūvētās bezvadu pieejas punktu antenas veidotas tā, lai raidīts tiktu apkārt, uz visām pusēm, vienādi, taču „Hi-Gain” antenas ir veidotas, lai raidītu starus tikai vienā virzienā, respektīvi, apmainot parasto antenu ar šo, ir tikai jānoregulē, kurā virzienā tai jāraida. Rezultātā iegūstam vairāk pārklājuma tur, kur nepieciešams.
Tāpat risinājums ir izmantot pārraidītājus (repeater) - iekārtas, kas uztver no bezvadu pieejas punkta datus un pārraida tālāk arī bezvadu formā.
3) Izmanto tīkla kartes ar ārējām antenām un atjaunini pieejas punkta un tīkla kartes firmwari – Dzirdēti viedokļi no nozares speciālistiem, ka USB bezvadu tīkla kartes darbojas labāk nekā portatīvo datoru iebūvētās tīkla kartes.
Tāpat arī nedrīkst aizmirst atjaunināt tīkla karti ar jaunākajiem dziņiem un firmwari gan tīkla adapterim, gan pieejas punktam, pieredze rāda, ka tas parasti strādā tāpat kā uz videokartēm.
4) Izmanto viena ražotāja pieejas punktu un tīkla karti – izmantojot viena ražotāja tīkla karti un bezvadu pieejas punktu, iespējams iegūt labākus rezultātus nekā izmantojot dažādu ražotāju iekārtas.
5) Izvēlies brīvos bezvadu kanālus – Ir būtiski izvēlēties korektu apraides kanālu, jo, ja blakus kanālu izmantos tavs kaimiņš tad tie bieži rada viens otram traucējumus, jo nedaudz pārklājas, tādā veidā samazinās pieejas punkta apraides rādiuss. Izvēlies tādu kanālu, kuram nav tuvi aizņemtie kanāli.
6) Atjaunini no 802.11b uz 802.11g – 802.11b ir stipri novecojis protokols, tāpat tas pārraida tikai 11 Mbit/s salīdzinot ar 802.11g (54Mbit/s) tas ir gandrīz piecas reizes uzlabojums.
7) Izmanto efektīvu kriptēšanu – Lielākā daļa no bezvadu tīkliem, ko uzstādām, pirmajā brīdī ir bez nekādas aizsardzības. Taču tā ir ļoti svarīga lieta - ja bezvadu raidītājs pievienots lokālajam tīklam, tad, pieslēdzoties pie tā, lietotājam ir pieeja visam tīklam. Tāpēc mūsdienās ir izstrādāti dažādi aizsardzības mehānismi, lūk daži no tiem:
A. 64 bitu WEP (Wired Equivalent Protection) atslēga – šis kriptēšana algoritms tika izveidots 1999. gadā, mūsdienās tas vairs nav ieteicams, jo profesionāļi noklausoties tīklu ar speciālu programmatūru spēj dažu minūšu laikā to uzlauzt. Tāpēc ieteicams izmantot 128 bitu wep atslēgu, taču arī zinoši hakeri spēj šo uzlauzt;
B. WPA (Wi-Fi Protected Access) kriptēšanas algoritms – radās 2003. gadā, un tas ir daudz drošāks nekā WEP šifrs. Tāpēc ieteicams izmantot šo kriptēšanas veidu. Taču dažas iekārtas to joprojām neatbalsta;
