Ieprieks atvainojos par garumzimju trukumu....
Tatad kokains...kokains ir Dienvidamerika augosa kokainkruma Erythroxylon coca alkaloids. Tas ir pirmais anestezijas lidzeklis, kuru izmantoja medicina (1879). So alkaloidu atklaja vacu kimikis Fridrihs Velers 1860. gada. Jau tad vins konstateja, ka ,uzziests uz meles, kokaina skidums padara to nejutigu, tacu tikai velak ( pec 20 gadiem) atklaja ta anestezejoso iedarbibu uz organismu. Kokainam ir loti augsta anestezejosa ietekme, tacu par nelietojamu musdienu medicinai to padara kokaina augsta toksicitate un stimulejosa ietekme uz centralo nervu sistemu. Kokaina iedarbiba izpauzas sakotneji ar eiforiju, kas var pariet lidz elposanas centra paralizei un pat navei. Uzbudinajuma laika paplasinas acu zilites un rodas speku piepludums, tieksme kusteties un daudz runat. Si uzbudinajuma laika domu asociacijas norit paatrinati, cilveks spej veikt loti smagu un nogurdinosu darbu (savulaik Bolivijas oglraciem deva kokainu, lai vini ilgak stradatu), zud bada sajuta un slapju sajuta. Garigo darbu gan nevar veikt, jo individs cies no "domu skraidisnas" un viss norit tik atri. Uzbudinajuma laika var but ari halucinacijas (liekas, ka zem adas lozna tarpi, balsis u.c.), patiprinas manu sajutas, var but krampji. Tiesi kokaina speja radit eiforiju kluva par celoni, kadel to velak saka izmantot ka apreibinasanas lidzekli. Tacu.. lietojot kokainu sistematiski cilvekam rodas neparvarama tieksme lietot to aykal un atkal, jo tiklidz kokaina iedarbiba beidzas, ta rodas nespeks, vajums un slikts garastavoklis (attistas kokainisms).
Dienvidamerikas iedzivotaji plasi lietoja kokas auga labas ka baudvielu jau tajos laikos, kad spani ienaca vinu zeme. Teika stasta, ka dievi esot davinajusi kokas krumu cilvekiem, lai dotu cilvekiem speku, kura laika vini spetu padarit daudz vairak darba.
Ta vieta es jums labak ieteiktu so video :D
