Interesējoties par cilvēka raksturu vai pārdzīvojumiem, vispirms jānovēro viņa ārējais izskats un kustības.
Sejas veidojumi ir dažādi: apaļi, kalsnēji, iegareni un uzpūsti. Cilvēks ar apaļu seju uzskatāms par labsirdīgu, ideālu; ar kalsnēju, iegarenu — ļoti uzmanīgs, apdomīgs; uzpūstu — patmīlīgs, neizveicīgs savos uzdevumos. Tomēr sejas veidojumi vien visā pilnībā neatklāj cilvēka īpašības. Ja indivīdam ar ovālu seju būs mazas, šauras dziļi iegūlušās acis, tad tas nozīmē, ka viņš ir uzmanīgs un citiem neuzticas.
Acu nozīme.
Lielas, skaidras acis liecina cilvēka godīgu raksturu; tāds ir centīgs un atklāts. Pļāpām arī ir lielas acis, bet tās atgūlušās pierē. Uz ārieni izspiedušās acis liecina, ka indivīds ir ziņkārīgs un pa daļai kaislīgs.
Izbolītas acis mazā, neattīstītā pierē — cilvēks neattīstīts; grib daudz zināt, bet trūkst uztveršanas spēju.
Mazas acis liecina, ka indivīdam ir pētošs raksturs; citam neuzticas.
Apaļas acis ir daudzsološas, bet tāds cilvēks nepilda dotā vārda. Vidēja lieluma acis liecina labu raksturu un patiesus uzskatus.
Nozīmīgas ir arī uzacis.
Kam uzacis atrodas augstu virs acīm, tas ir augstprātīgs, iedomīgs, godkārīgs un lielīgs. Turpretim lokā izliektas uzacis liecina inteliģentu un jūtu cilvēku. Sastopam arī uzacis taisnā līnijā. Tāds cilvēks ir uzņēmīgs un praktisks.
Cilvēks «bez nerviem» ir ar zemām, tuvu acīm stāvošām uzacīm. Tāds reti kad uztraucas, viņš visu uzņem aukstasinīgi, kaut gan bieži dvēselē pārdzīvo daudz vairāk, nekā straujas dabas cilvēks.
Biezas uzacis — cilvēks ar neatkarīgu raksturu un noteicošu gribas spēku. Materiālistiem ir platas uzacis.
