Guļu mājās, slimoju, tādēļ nolēmu laiku izmantot lietderīgi. Tā nu tapa šis nelielais atkārtojums BEP eksāmenam, varbūt kādam noderēs. Klāt ir arī manas piezīmes, kas man palīdz labāk atcerēties. Ja ir laiks- palasi, varbūt noderēs. :)
1) DZUKI <----- atceries šo vārdu!
Tie ir ražošanas resursi:
D-darbs
Z-zeme
U-uzņēmējspējas
K-kapitāls
I-informācija
2)Alternatīvās izmaksas
galdi svečturi
Kārlis 15 6
Uldis 9 18
Tātad, Kārļa alternatīvās izmaksas [tās, no kā jāatsakās], lai saražotu galdu, ir 6/15=2/5 svečtura. [Tas, kuram rēķina izmaksas, tas ir apakšā]
Ulda alternatīvās izmaksas galdam ir 18/9=2 [svečturi]
2/5<2
Loģiski, ka labāk, lai Kārlis taisa galdus, jo viņam alternatīvās izmaksas ir mazākas.
3)Ražošana
I
I \\
I \\ X
I Z
I \\
I K \\
I_____ \\______
Attēlā ir ražošanas iespēju līkne. Punktā K ražošana ir neefektīva, jo netiek izmantoti visi resursi. Punktā X ražošana ir neiespējama, jo tik daudz resursu nav. Punktā Z ražošana ir efektīva, jo tiek izmantoti visi pieejamie resursi.
4)Ekonomiskās sistēmas
-Tradicionālā ekonomika.
Viss ir balstīts uz tradīcijām, līdz ar to preces, kuras jāražo, ir visiem zināmas, noteiktas. Nav jaunu tehnoloģiju. Mūsdienās šis ekonomikas veids ir gandrīz izzudis.
-Brīvā tirgus ekonomika,
Pārdevēji ražo to, pēc kā ir pieprasījums un tik daudz ,cik to vajag. Konkurence veicina kvalitātes augšanu un cenu krišanu. Ražotāji cenšas ieviest jaunas idejas, tehnoloģijas. Bet mīnuss šai sistēmai ir nevienmērīga ienākumu sadale.
-Komandekonomika.
Gandrīz visi ražošanas līdzekļi pieder valstij, valsts nosaka ko ražot, kā ražot un kam ražot, kā arī to, cik daudz ražot, tādējādi rodas atsevišķu preču deficīts vai pārpalikums. Cilvēkiem nav motivācijas strādāt labāk, kvalitatīvāk, jo alga ir noteikta, par labāku darbu alga neaug. Latvijā šāda sistēma pastāvēja PSRS laikā.
-Jauktā ekonomika.
Apvieno brīvo tirgus ekonomiku un komandekonomiku. Raksturīga konkurence, tātad arī laba preču kvalitāte, bet valsts ietekmē ienākumu sadali, regulē likumus.
5) E=punkts, kurā krustojas pieprasījuma un piedāvājuma līknes.
6)TR=P*Q [kopējie ieņēmumi = cena*daudzums, tas laikam katram aunam skaidrs ]
7) Elastības koeficients
starpība starp preču daudzumu pirms un pēc/preču daudzumu pirms [delta Q/Q]
e= -------------------------------------------------------------------------------------------------- jeb -------------
starpība starp cenu pirms un pēc/cenu pirms [delta P/P]
e>1 elastīgs [pieprasījums vai piedāvājums]
e<1 neelastīgs [pieprasījums vai piedāvājums]
e=1 vienādots [pieprasījums vai piedāvājums]
6)Cenas griesti-augstākā cena, ko drīkst noteikt precei [piemēram, valsts cenas griestus nosaka komunālajiem maksājumiem]
Cenas grīda-zemākā cena, ko drīkst noteikt precei [piemēram, valsts nosaka minimālo algu]
7)Pastāvīgās izmaksas [FC- fixed cost] - izmaksas, kuras ir noteiktas un nemainās, neatkarīgi no tā, cik daudz un vai vispār ražo, piemēram, telpu īre, apsardze, kredīts.
Mainīgās izmaksas [VC-neatceros nosaukumu, bet nu atcerēties var kā variējošās izmaksas ] - izmaksas, kuras mainās, atkarībā no ražošanas apjoma, piemēram, maksa par izejvielām, elektrība.
Kopējās izmaksas [TC- total cost] = FC+VC
AFC [average fixed cost-vidējās pastāvīgās izmaksas]= FC/Q
AVC [vidējās mainīgās izmaksas] = VC/Q
ATC [vidējās kopējās izmaksas] = TC/Q
[Q=daudzums]
Neto apgrozījums = P*Q-PVN - tirdzniecības atlaides
Bruto peļņa = neto apgrozījums - ražošanas izmaksas
9)Kredīti
-Vienkāršie procenti
S=K(1+in)
-Saliktie procenti
S=K(1+i) n pakāpē
S=nauda, kas jāatdod
K=nauda, ko aizņēmās
i=procenti decimālskaitlī, piemēram, 0,12 vai 0,09
n=periodu skaits, uz kuriem nauda aizņemta
10)M*V=P*Q
M-naudas daudzums apgrozībā [gandrži tas pats, kas fizikā masa ]
V-naudas aprites ātrums
P-vidējais cenu līmenis
Q- preču un pakalpojumu daudzums
11)Nodokļu likmes
Progresīvā-jo lielāki ienākumi, jo lielāki nodokļi
Regresīvā-jo lielāki ienākumi, jo mazāki nodokļi
Proporcionālā-nodokļi nemainās atkarībā no ienākumu apjoma
11) IKP=C+G+I+Xn
IKP=iekšzemes kopprodukts
C=patērētāju izdevumi [vienkāršāk C=cilvēki]
G=valdības izdevumi [no angļu government]
I=investīcijas
Xn=neto eksports jeb eksports-imports
12) Un lieta, uz kuras iekrīt daudzi.
Piemēram, veikalā kurpes maksā 55 LS. Cik liels ir kurpēm pievienotais PVN nodoklis?
Jāatceras, ka dotajā cenā JAU ir ir iekļauts PVN nodoklis, tādēļ jārēķina šādi:
PVN likme [šobrīd] ir 23%, tātad kurpes maksā savus 100% savu cenu+23% PVN, tātad kopā tās maksā 123%. Bet jānoskaidro, cik liels ir PVN.
123%=55LS
23%=x
23*55
x= ---------- = 10,28 LS
123
Cerams, ka kādam noderēs
