vnk varbut kadam tas noderes
Cilvēku tirdzniecība nav tikai prostitūcija un sutenerisms, jo tā var notikt arī, piedāvājot nepietiekošu samaksu par jebkuru darbu, radot cilvēkam apstākļus, kad viņš ir spiests to pieņemt. Par visai jaunu cilvēku tirdzniecības veidu ir kļuvušas fiktīvās laulības, kas sievietēm it kā nedraud ar seksuālu paverdzināšanu, taču var beigties ar lielām nepatikšanām.
Latvijā parādījušies tā saucamie vervētāji, kuri nekautrējas meitenes uzrunāt pat publiskās vietās. Tā gadījās arī Annai, kura gandrīz iekrita viņu tīklos. Viņa ar draudzenēm sēdējusi kafejnīcā, kad klāt pienākusi sieviete.
"Viņa man prasa, vai esam brīvas meitenes, un piedāvāja iespēju nopelnīt. Tad viņa izvilka ārā albumu un teica: ja mēs piekritīsim apprecēties, tad dabūsim tūkstoš eiro. Vīrietis mūs nodrošinās ar dzīvesvietu, atradīs darbu, un viss, kas mums jādara, - tikai jāpiekrīt apprecēties un tas jādara ātri," stāsta Anna.
Anna sākumā piekrita un pārdomāja tikai pēdējā brīdī lidostā, bet abas draudzenes aizbrauca. "Vīrieši bija tā kā indieši, tā kā no Indonēzijas. Vienīgais, kas man būtu jādara, - jāapprecas ar viņu un viss. Kad paietu trīs mēneši, tad es dabūtu to naudu un varētu izvēlēties, vai gribu palikt vai ne, un varētu atgriezties atpakaļ. Tagad saprotu, ka tas nebūtu varējis labi beigties, jo varēja notikt viss kas," saka Anna
Šis ir pilnīgi jauns cilvēku tirdzniecības paveids, kas sākumā liekas it kā drošs kaut vai nelielas naudas summas nopelnīšanas veids.
Tās ir fiktīvās laulības ar trešo valstu pilsoņiem, kuras aktīvi piedāvā dažādos interneta laulību un iepazīšanās portālos. "Ko no tā iegūst trešo valstu pilsoņi? Viņiem ir nepieciešama sieva Eiropas Savienības pilsone, lai viņi iegūtu uzturēšanās atļauju. Tomēr daudzas sievietes to nezina, ka, slēdzot šo laulību, izšķirties ir ļoti grūti, jo, piemēram, Īrijā cilvēkam jāpierāda, ka viņš nedzīvo laulībā četrus gadus, un tikai tad var izšķirties," komentē patvēruma "Drošā māja" direktore Sandra Zalcmane.
Bieži vien šie vīrieši sievietes ar viltu atvilina uz kādu no Eiropas valstīm, sākotnēji izliekoties par citiem cilvēkiem, bet pēc tam nostādot fakta priekšā. "Viņa pat nezināja, ka tas ir trešās valsts pilsonis un kāds ir viņa mērķis, lai slēgtu laulību. Sieviete brauc ciemos pie konkrēta cilvēka, jo viņai viņš iepaticies. Nokļūstot valstī, viņai vairs nav izvēles iespēju pieņemt laulību vai nepieņemt, tiek sagatavots laulības līgums. Turpat ir jurists, sievietei vairs neatļauj iziet no istabas un viņa ir spiesta tās lietas parakstīt," turpina Sandra Zalcmane.
Pagaidām šādu sieviešu skaits vēl nav apzināts, un iespējams, ka tas jau sniedzas simtos.
