local-stats-pixel

dzīvā daba - FAKTI4

47 1

*95% no visiem augiem un dzīvniekiem, kas jebkad ir eksistējuši uz Zemes, ir izmiruši.

*Pirms 35 līdz 20 miljoniem gadu pa Ameriku klejoja milzu degunradzis Paraceatherium. Šis dzīvnieks bija līdz 8 m garš un tikpat augsts, kā žirafe.

*Senais zirgs Hyracotherium bija aptuveni tikpat liels, cik mūsdienu foksterjers.

*Austrālijas lielākais somainis bija Diprotodon optatum, kurš bija tikpat liels, cik degunradzis, un svēra pat 1,5 tonnas.

*Dažu amonītu [gliemju fosilijas] diametrs ir pat 2 m.

*Mūsdienās atrastās dinozauru fosilijas ir labi, ja 0,0001% no visiem jebkad dzīvojušiem dinozauriem.

*Iespējams, ka paši gudrākie dinozauri bija tikpat gudri kā cāļi.

*Daudziem tropos un subtropos uz koku stumbriem augošiem augiem nav sakņu. Tie absorbē nepieciešamo mitrumu no gaisa.

*Daļa augu sausā laikā savīst un sačokurojas. Līdzko uzlīst lietus, tie atkal kļūst zaļi un sāk no jauna fotosintezēt.

*Lielākais zieds ir Arnolda raflēzijai. Tā diametrs sasniedz 105 cm un masa - 7 kg.

*Bīskapa priede spēj uzdīgt tikai pēc meža ugunsgrēka. Lai tās čiekuri atvērtos, nepieciešams karstums.

*Viens sausa ebenkoka kubikmetrs sver 1030 kg. Tāds pats tilpums balsas koksnes sver tikai 160 kg.

*Mangroves ir vienīgie koki, kuri var augt sāļos ūdeņos. Tām ir īpašas saknes, kuras spēj uzņemt skābekli no gaisa.

*Ķīnā jau 2000 gadus par vērtīgāko augli uzskata līčijas. Jātnieki tās ņēma līdzi uz sacensībām, bet dažos rajonos nodokļu iekasētāji kā nodevu pieņēma līčijas.

*Asā čili pipara kodīgā garša ir sajūtama pat tad, ja mutē paņem tikai tūkstošo daļu šī nelielā augļa.

*Peru ir vairāk nekā 6000 kartupeļu šķirņu.

*Sēņu šūnas satur izturīgu vielu - hitīnu. Hitīns ir atrodams arī dažu dzīvnieku, piemēram, kukaiņu ārējā skeletā.

*Raganu riņķi veidojas, micēlijam izplešoties uz āru. Sēnes augļķermeņus veido micēlija jaunākā daļa.

 *Ķērpji ir jutīgi pret gaisa piesārņojumu. Dažas ķērpju sugas lieto kā indikatorus piesārņojuma pakāpes noteikšanai.

*Vienā gramā augsnes ir vairāk nekā 150 000 vienšūņu.

*Vislielākās vienšūņu sugas, kādas jebkad ir dzīvojušas, sasniedza 20 cm diametru. Tagad tās ir izmirušas.

*Zīdītāju sugu skaits veido tikai 0,3% no visiem dzīvniekiem, bet putnu sugu skaits - 0,7%.

*Visvairāk ir kukaiņu un tārpu sugu.

*Liels siseņu bars var apēst 80 000 t barības dienā, un tas ir tikpat liels daudzums, cik apēd 35 000 ģimeņu gadā.

*Velteniskie tārpi ir, iespējams, sugu skaita ziņā vislielākā dzīvnieku grupa. Ir atklātas 20 000 sugas, bet zinātnieki prognozē, ka to skaits varētu būt vismaz 500 000.

*Milzgliemene ir pasaulē visilgāk dzīvojošais dzīvnieks. VIņas vecums var pārsniegt 200 gadus.

*Vislielākajiem astoņkāju sugas pārstāvjiem rādiuss ar izstieptiem taustekļiem var sasniegt 9 m.

*Dažus gliemežus gļotu dziedzeru izdalītās gļotas aizsargā tik efektīvi, ka viņi nesagriežoties spēj lēni rāpot pa naža asmeni.

*Šķīvīšgliemežiem rīvītē ir tik stipri zobi, ka, lienot pa klintīm, viņi tajās atstāj švīkas.

*Ja nosvērtu visus dzīvniekus uz Zemes, tad skudru masa sastādītu 10% no tās.

*Termīta mātīte spēj izdēt vienu olu sekundē. Viņa dēj vairāk nekā 14 gadus. Kopējais pēcnācēju skaits ir lielāks nekā 440 000.

*Bite apmeklē vairāk nekā 4000 ziedu, lai saražotu 1 ēdamkaroti medus.

*Kukaiņi veido 85% no visām zemeslodes dzīvnieku sugām.

*Cilvēki vairāk mirst no bižu dzēlieniem nekā no visu indīgo zirnekļu dzēlieniem kopā.

*Katrā lauka hektārā ir paslēpušies vairā knekā pusmiljons zirnekļu.

*Pankarīda, garneļu suga, atrasta vienīgi kādā Tunisijas vannas lieluma dīķī.

*Sīko jūras vēzīšu bars var aizņemt 440 km2 okeāna platības un svērt vairāk nekā 2 miljonus tonnu.

*Vismazākā vardīte pasaulē mazāka pat par pirksta nagu, tikai 10,4 mm gara.

*Hameleoniem acis var kustēties viena neatkarīgi no otras. Labā var skatīties augšup, bet kreisā - lejup.

*Kobras, kas spļauj indi, var to aizšļākt apmēram 2,7 m tālu.

*Adatzivs ir vienīgā zivs, kurai ir zaļi kauli.

*Dažas haizivis ļauj izdzīvot tikai pirmajam mazulim, bet pārējās olas un embrijus māte apēd.

*Sausumā Āfrikas plaušzivs ierokas dūņās. Tur viņa spēj izdzīvot 3 gadus, patērējot pašas muskuļu enerģiju.

*Vistas tika pieradinātas pirms aptuveni 8000 gadiem.

*Vista gadā dēj aptuveni 250 olu.

*Ķīniešu karavīru tradicionālie bruņukrekli bija veidoti no zvīņnešu ādas zvīņām.

*Parastais vampīrs [sikspārņu suga] ir vienīgais zīdītājs, kas barojas tikai ar asinīm.

*Okeānijas iedzīvotāji bagātību vērtē atkarībā no viņiem piederošo cūku skaita.

*Zilā vaļa sauciens ir visskaļākais dzīvnieku valstī. Tas var izplatīties 1600 km atālumā.

*Ziemas guļas laikā dzīvnieku temperatūra var būt pat par 32 grādiem zemāka par normālo ķermeņa temperatūru.

*Austrālijas Lielais Barjerrifs ir lielākais veidojums dabā, ko radījuši dzīvie organismi. tas ir vairāk nekā 2300 km garš un radies 800 miljonu gadu laikā.

Reklāma
47 1 4 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv
Reklāma

Komentāri 4

0/2000

bez bildēm fakti ir bezjēdzīgi,es tos senos dinozaurus vienkārši nevaru iztēloties,tādēļ nav interesanti.

2 0 atbildēt

Nja Būtu bildes būtu labak...   emotion

2 0 atbildēt

Patiešām bez bildēm kaut kā vienmuļi. Bet par rakstu +, interesanti fakti.

1 0 atbildēt

*Katrā lauka hektārā ir paslēpušies vairā knekā pusmiljons zirnekļu.

neticās, kāds ir izskaitījis?

0 0 atbildēt