Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Pingvīnveidīgie (Sphenisciformes)
Dzimta Pingvīnu dzimta (Spheniscidae)
Pingvīnu dzimta (latīņu: Spheniscidae) ir nelidojošu jūras putnu dzimtas pārstāvji, kas pieder pie pingvīnu kārtas. Mūsdienu pingvīnu dzimtu veido 18 sugas, kas iedalītas 6 ģintīs. Visi tās pārstāvji labi peld un nirst. Pingvīni sastopami tikai dienvidu puslodē, pamatā Antarktīdā.
Pingvīna izmērs svārstās no 40 cm līdz 115 cm, masa no 1 līdz 46 kg. No citiem putniem tie atšķiras ar īpašo ķermeņa formu. Pingvīni neprot lidot, toties lieliski peld un nirst. Pa zemi pārvietojas, neveikli gāzelēdamies, un atgādina cieši piebāztu maisu uz īsām kājām.
Ķermeņa formu veido pludlīnijas, kas ideāli noder, pārvietojoties ūdenī. Priekšējās ekstremitātes – pleznas. Muskulatūra un kaulu uzbūve ļauj tiem ar spārniem zem ūdens darboties līdzīgi dzenskrūvei. Ar spārniem zem ūdens pingvīns attīsta ātrumu, savukārt pleznām koriģē trajektoriju. Ūdenī spēj pārvietoties ar ātrumu līdz 5 – 10 km/h, dažreiz arī ātrāk – līdz 36 km/h. Pingvīni spēj nirt līdz 200 m dziļumā un atrasties zem ūdens līdz 20 min ilgi.
Otra atšķirība no pārējiem putniem ir kaulu blīvums. Parastiem putniem kauli ir cauruļveidīgi, kas padara skeletu vieglāku un ļauj vieglāt pārvietoties. Pingvīniem kauls līdzīgs zīdītāja kaulam (delfīna un roņa), jo nesatur iekšējos dobumus.
Visiem pingvīniem ir balta priekšpuse un tumša (pārsvarā melna) mugurpuse. Pingvīni nevar lidot, toties tie ir labi peldētāji. Tiem ir izcila dzirde un redze zem ūdens. Melnā un baltā krāsa palīdz maskēties no potenciāliem uzbrucējiem. Peldot ūdenī, no apakšas tie izskatās balti, saplūstot ar ledu un gaismu kas redzams ūdens virspusē. Savukārt melnā mugura, skatoties no augšās, saplūst ar tumšo ūdeni.
Lielākoties pingvīni dzīvo aukstā klimata zonās, peldot ūdenī, kura temperatūra tuvu nullei. Biezais zemādas tauku slānis, biezas, ūdensnecaurlaidīgas spalvas, kas satur tauku sekrētu, pasargā no sasalšanas ūdenī. Pingvīni ligzdo milzīgās kolonijās, kurās var būt pat miljoniem putnu. Putnu pāri dzīvo kopā visu mūžu. Ligzdo uz akmeņiem, oļiem, tieši uz ledus, zem koku saknēm vai alās. Kolonijās parasti ir daudz jaunu īpatņu, kuriem pārošanās laiks vēl nav pienācis. Kad mazuļi paaugas un kļūst pastāvīgi, kolonijas izjūk, un pingvīni dodas okeānu plašumos. No ligzdošanas vietas viņi nereti aizpeld tūkstošiem kilometru tālu. Reizi gadā pingvīni met spalvu. Jaunās spalvas aug zem vecajām un izstumj tās laukā. Metot spalvu, pingvīns zaudē spēju peldēt ūdenī, līdz ar ko arī iegūt pārtiku, līdz brīdim, kamēr spava ataug. Šajā periodā pingvīns zaudē trešo daļu savas masas.
Pārsvarā pingvīni pārtiek no sīkām zivīm, kalmāriem, vēžiem un planktona.
Pingvīni pārsvarā dzīvo dienvidu puslodē: Antraktikā, Jaunzēlandē, Austrālijas dienvidos, Dienvidāfrikā un Dienvidamerikā.
Dzimta Pingvīnu dzimta (Spheniscidae)
* ģints Aptenodytes
o suga Karaliskais pingvīns (Aptenodytes patagonicus)
o suga Imperatorpingvīns (Aptenodytes forsteri)
* ģints Eudyptes
o suga Eudyptes chrysocome
o suga Eudyptes pachyrhynchus
o suga Eudyptes robustus
o suga Eudyptes schlegeli
o suga Eudyptes sclateri
o suga Eudyptes chrysolophus
* ģints Eudyptula
o suga Eudyptula minor
o suga Eudyptula albosignata
* ģints Megadyptes
o suga Megadyptes antipodes
* ģints Pygoscelis
o suga Pygoscelis papua
o suga Adeles pingvīns (Pygoscelis adeliae)
o suga Pygoscelis Antarctica
* ģints Spheniscus
o suga Spheniscus demersus
o suga Spheniscus mendiculus
o suga Spheniscus humboldti
o suga Spheniscus magellanicus
