Vai vēl kāds atceras, kā visa bērnība pagāja ar "fiškām"? kā skolotāji atņēma viņas, kad mēs spēlējām tās uz palodzēm, soliem, bet kad visas vietas bija aizņemtas, tad nācās spēlēt pat uz grīdas. Kādā azartā gājām, kad spēlējām, zaudējām, dažreiz vinnējām, šmaucāmies utt., bija jautri, vai ne? kad lielāko daļu no pusdiennaudas veltījām košļenēm, kam līdzi nāca šie apaļie papīra gabaliņi ... un tad atkal turpinājām iet azartā. Taču vislielākais prieks bija tad, kad iznāca plastmasas "fiškas", kuras varēja atrast čipsu pakās, kur tikai attēloti pokemoni, tad sākās īstais bums, visi bērni manā skolā bija kā traki, pirka čipsus, verot vaļā čipsu paku, viņiem bija jāpaļaujas uz veiksmi, jo tikai katrā otrajā paciņā bija plastmasas ripiņas, daudziem trāpijās pat vairākas, mans rekords bija 5 "fiškas" paciņā :D Daudzi centās sakrāt pilnu kolekciju ar visām fiškām, taču reti kuram izdevās tās sakrāt un tie kam izdevās, tie bija ļoti laimīgi, šie gadi ar fiškām ir daļa no manas bērnības, domāju, ka daudzi atceras šos laikus, ceru, ka kāds lasot šo rakstu pasmaida un atceras tos laikus, kas jau sen ir aizmuguras...
atbildot uz chesterfields komentāru " vislabākās ir tad, ja atver kastes, kur stā... "
Sentimentālists:D
