1) Pamanāmie, enerģiskie līderi, kas vienmēr atrodas notikumu centrā;
2) Vienkārši un klusi statisti, kas uz pirmā acu skata ne ar ko īpašu neizceļas un šķiet, ka jūtas ērti arī bez lieliem uzmanības apliecinājumiem.
Var jau būt, ka daudziem no šiem otrajiem gribējies būt spožākiem, tikai nav pieticis drosmes, spēka un pārliecības. Savukārt citi no šīs grupas pavisam noteikti pat neredzēja vajadzību spīdēt un bez mazākās nožēlas ļāva to darīt citiem.
Reiz dzirdēju kādu stāstu par viduvēju aktieri, kuram vienmēr uz teātra skatuves bija jāsamierinās ar nenozīmīgām lomām. Un tā visas dzīves garumā. Bez pieticīgām lomām bija vēl kaut kas, kas viņu pavadīja visu dzīvi. Tā bija viņa mīlošā sieva. Viņa gāja uz katru sava sirdsdrauga izrādi un katras izrādes beigās pasniedza mīļajam ziedus.
Sievietei bija vienalga, ka viņas izredzētais nav nekāds spīdeklis, bet ir vienkāršs cilvēks, kurš no labas gribas dara savu darbu. Un šī vienkāršība viņas acīs spīdēja vairāk par enerģiskākā līdera spožumu.
Ja ar neapbruņotu aci veramies tikai saulē, varam tā apžilbt, ka nekad vairs nepratīsim novērtēt vienkārša ziediņa vai kļavu lapas skaistumu. Un zaudētāji būtu tikai mēs paši.
Ne vienmēr ārējs spožums vajadzīgs laimei. Tāpēc ļauj savam draugam vai draudzenei, sievai vai vīram, brālim vai māsai... būt sev pašam, un saki paldies par to! Neliec piedalīties sacīkstēs, kurā neviens vēl nekad nav uzvarējis!
vienkārš novēlējums neatkārtojamai dienai! :))
lūpas uz augšu spocēni- smaidiņu! :))))
