Zinātnieki koncentrēja savu uzmanību uz noteiktu hipokampa neironu
grupu. Šādu izvēli noteica iepriekšējo pētījumu rezultāti. Pirms tam
Londonas universitātes koledžas zinātnieki bija veikuši eksperimentu
sēriju ar brīvprātīgo - kādu Londonas taksometra vadītāju. Šī cilvēka
hipokamps bija izteikti attīstīts, jo vadītājam visu dzīvi bija nācies
iegaumēt lielu skaitu maršrutu. Neironu aktivizēšanos pētnieki vērtēja,
mērot nelielas izmaiņas asinsritē ar funkcionālās magnētiskās
rezonanses tomogrāfijas (MRT) metodes palīdzību.
Nākošā eksperimenta laikā, kad brīvprātīgie pārvietojās virtuālajā istabā, neironu aktivitātes hipokampā attēls mainījās. Visbeidzot, salīdzinot МRТ rādījumus ar brīvprātīgo „pārvietošanos", zinātnieki iemācījās pēc neironu aktivitātes rakstura uzminēt eksperimenta dalībnieku atrašanās vietu.
Līdzīgos eksperimentos, kas tika veikti ar pelēm, zinātnieki nespēja sasaistīt neironu aktivizēšanos ar dzīvnieciņu dislokāciju telpā. Šī pētījuma rezultātā tika izdarīts secinājums, ka atmiņu par atrašanās vietu saglabāšanai smadzenēs ir gadījuma raksturs. Jaunā darba autori skaidro pretrunas ar iepriekš veiktā pētījuma rezultātiem ar analizēto nervu šūnu daudzumu. Iepriekš analīzei tika pakļauti daži desmiti neironu, bet šajā gadījumā runa ir par vairākiem simtiem tūkstošu.
Nākotnē autori plāno turpināt savus pētījumus, palielinot brīvprātīgo skaitu. Bez tam zinā plāno rast iespējas pēc smadzeņu aktivitātes rakstura noteikt ne tikai cilvēku atrašanās vietu.
Nākošā eksperimenta laikā, kad brīvprātīgie pārvietojās virtuālajā istabā, neironu aktivitātes hipokampā attēls mainījās. Visbeidzot, salīdzinot МRТ rādījumus ar brīvprātīgo „pārvietošanos", zinātnieki iemācījās pēc neironu aktivitātes rakstura uzminēt eksperimenta dalībnieku atrašanās vietu.
Līdzīgos eksperimentos, kas tika veikti ar pelēm, zinātnieki nespēja sasaistīt neironu aktivizēšanos ar dzīvnieciņu dislokāciju telpā. Šī pētījuma rezultātā tika izdarīts secinājums, ka atmiņu par atrašanās vietu saglabāšanai smadzenēs ir gadījuma raksturs. Jaunā darba autori skaidro pretrunas ar iepriekš veiktā pētījuma rezultātiem ar analizēto nervu šūnu daudzumu. Iepriekš analīzei tika pakļauti daži desmiti neironu, bet šajā gadījumā runa ir par vairākiem simtiem tūkstošu.
Nākotnē autori plāno turpināt savus pētījumus, palielinot brīvprātīgo skaitu. Bez tam zinā plāno rast iespējas pēc smadzeņu aktivitātes rakstura noteikt ne tikai cilvēku atrašanās vietu.
Vairāk informācijas: Wellcome Trust - 'Mind-reading' experiment highlights how brain records memories >>>
Saistītais raksts: Dators iemācījies lasīt domas >>>