Zinātnieki izseko asteroīda trajektoriju6

Līdz šim tamlīdzīgi meteorīti, kas pieskaitāmi mazo meteorītu klasei, parasti nonāca teleskopu redzes lokā jau ieejot Zemes atmosfērā. "Tas līdzinās situācijai ar kukaiņiem braucošas automašīnas ceļā. Jūs to neredzat līdz tam laikam, kamēr kukainis nenonāk tiešā priekšējā stikla tuvumā, bet tad jau ir pārāk vēlu," - paskaidrojis viens no pētījuma līdzautoriem, fiziķis Marks Boslovs (Mark Boslough) no Sandijas nacionālās laboratorijām Albukerkā, ASV Ņūmeksikas štatā. Pēc viņa vārdiem, mazos asteroīdus ir grūti fiksēt, jo pat jaudīgi teleskopi konkrētā laika sprīdī "redz" tikai nelielu debess zonu. Gadījumā ar 2008 TC3 astronomiem vienkārši palaimējās, jo viņu teleskops nejauši bija vērsts tieši tur, kur parādījās objekts.
19 stundas pēc asteroīda atklāšanas kosmosā zinātnieki jau bija noskaidrojuši, ka par tā varbūtējo nokrišanas vietu kļūs Nūbijas tuksnesis Sudānā. Šajā stadijā pētījumam piesaistīja Hartumas universitātes studentus un darbiniekus, kuriem meteorīta nokrišanas rajonā izdevās atrast kopumā 47 tā fragmentus.
Asteroīda atstarotās gaismas spektrālā analīze, kas tika veikta objektam tuvojoties Zemei, ļāva to pieskaitīt tā dēvētajiem F klases asteroīdiem, kuri līdz šim ir ļoti maz pētīti. Savukārt laboratorijā veiktā meteorīta atlūzu analīze liecināja, ka pēc skābekļa izotopu daudzuma tas pieskatāms ureilītu meteorītu (ureilite meteorites) grupai, kura agrāk tika saistīta vienīgi ar S klases asteroīdiem.
Zinātnieki īpaši uzsvēra, ka gadījums ar 2008 TC3 ļāvis tiem praksē pārbaudīt meteorītu un to trajektorijas aprēķināšanas un izsekošanas metožu efektivitāti. Pēc astronomu vārdiem, tiem gribas būt pārliecinātiem par šo metožu pareizību, kuras būs ļoti nepieciešamas gadījumā, ja Zemei draudēs sadursme ar lielu asteroīdu.