Tā ,kā šodien ārāir negais, zibens ( vismaz manā Latvijas pusē) tad nedaudz par Zibeni!
Zibens ir elektriskā izlāde starp mākoņiem vai starp mākoņiem un zemi negaisa, bet retāk stipra sniegputeņa vai vulkāna izvirduma laikā. Izlāde notiek, kad atmosfērā izveidojas jonizēta gaisa kanāls. Ar neapbruņotu aci elektroni nav redzami, bet, kad notiek zibens izlāde, tie kustas tik ātri, ka gaiss šaurā kanālā ap tiem kvēlo (notiek gāzes jonizācija un veidojas plazma).
Zibeņi pēc veida ir ļoti dažādi. Reti zibens virzās taisnā līnijā. Parasti tas izlokās, zibens it kā dažās vietās ir lauzts un zigzagveidīgs. Spēcīga negaisa laikā var novērot daudzzarainu zibeni. Nonākot zemē, zibens var sakausēt smiltis. Dažriez sakusušas smiltis zibens ceļā izveido vienu vai vairākas caurules. Šīs caurules tiek dēvētas par zibens bultām jeb fulgurītiem. To garums dažreiz ir pusmetru un pat vairāk. Ļoti daudz šādu bultu tiek atrastas vietās, kur zemes virsma ir smilšaina un mitra. Ja zibens ir zarains, tad arī smiltīs paliek kausējuma nospiedumi.
Zibens veidu uzskaitījums
Lentveida (līnijzebens) Plaikšņveida Kreļļveida Lodveida
Tomēr zibens nenodara tikai ļaunumu. Zibens, piemēram, ir dabisks slāpekļa mēslu ražošnas mehānisms. Katrā tā uzliesmojuma laikā izdalās 2-3 tonnas slāpekļa oksīda. Gada laikā uz zemes virsas kopā ar lietu nokļūst simtiem miljoni tonnu saistītā slāpekļa. Tādējādi tiek stimulēta augu attīstība.
