Sēžu mājās un pēkšņi gribējās uzrakstīt kaut ko..nu tā arī sanāca. Klausoties masu mēdijus piekritīsiet, ka ir baigā d.... , jūtu līdzi visiem! Āmen..
Uz tīruma nespīd saule kā pirms gada
Nav vairs mazi zāles stiebri, kas kājās dur
Stipri vējam pūšot, zālē kājas pinas
Nav vairāk ticība un prieks, kas manu dzīvi vada
Uz tīruma vairs nenotiek rosība
Viss aizmirsts un pamests lēnā nāvē mirst
Nav ticības, ka reiz varētu, kas mainīties
Viss atņemts - no manām rokām izrauts
Mums neko nevajag, mums viss jau ir
Ja vajadzēs mums palīdzes kaimiņi
Bet ko darīt man, viņi neviens nepateica
Man bail nāves..bet izejas laikam nav
Tālumā dzied putni, apguļos un aizveru acis
Paliek tik labi, esmu pie zemes atkal tuvu klāt
Sirds dauzās nemitīgi, man paliek silti
Viss apklust,iestājas tumsa - es guļu
