Zemi apdraud kārtējais asteroīds12

Veicot aprēķinus zinātnieki ņēma vērā tā dēvētā Jarkovska efekta ietekmi. Šīs parādības, kuru pirmoreiz aprakstīja krievu inženieris Jarkovskis, būtība ir sekojoša: kosmisko ķermeņu izstarotais siltums, kas silda asteroīda virsmu, var piešķirt tam papildus paātrinājumu. Saskaņā ar Aratijas un viņa kolēģu aprēķiniem, varbūtība, ka 1999 RQ36 laikā starp 2169. un 2199. gadu sadursies ar Zemi sastāda 1:4000. Asteroīda diametrs ir aptuveni 560 metri un ja šādu izmēru ķermenis ietrieksies Zemē, sekojošā sprādziena jauda būs līdzvērtīga vairāk nekā 100 tūkstošiem uz Hirosimu nomesto atombumbu stpādzienu jaudas.

Astronomi aprēķināja, ka labākā iespēja iespaidot 1999 RQ36 kustību arī radīsies periodā no 2060. līdz 2080. gadam. Šajā laikā, lai būtiski samazinātu asteroīda sadursmes ar Zemi varbūtību, nepieciešams nobīdīt to no "nospraustā" ceļa tikai par vienu kilometru. Pēc 2080. gada nepieciešamas izmaiņas veidos jau dažus desmitus kilometru.
1999 RQ36 nav vienīgais lielais asteroīds, kurš pārskatāmā nākotnē pietuvosies Zemei. Īpaši zināms no potenciāli bīstamajiem asteroīdiem ir Apofiss-99942, kurš 2029. gadā palidos garām Zemei 30-40 tūkstošu kilometru attālumā. Vienlaikus šobrīd nav skaidrs, vai pasaules valstis ir gatavas sākt jebkādas darbības šādu asteroīdu neitralizēšanai – 2007. gadā ASV NASA pārstāvji paziņoja, ka organizācijai nepietiek līdzekļu pat visu potenciāli bīstamo debess ķermeņu pilnvērtīgai novērošanai. Vienalikus NASA neslēpj, ka tehnoloģiski tā būtu spējīga mainīt bīstamo asteroīdu trajektorijas.