"Watchmen" (2009)10

Ar nepārspīlētu un līdz pašiem pamatiem patiesu sajūsmu, varu apgalvot, ka jaunā, filmas „300”(2006) veidotāju, jeb Amerikāņu režisora Zaka Snaidera (Zack Snyder) uzņemtā filma Watchmen (2009), pārspēja visas manas cerības, kļūstot par vienu no nedaudzajām, subjektīvi personīgajām kulta filmām. Balstoties uz iepriekšējās, nosacītās pieredzes, komiksu ekranizējumu vērtēšanā (Komikss radīts astoņdesmito gadu beigās, rakstnieka Alana Mūra (Alan Moore) vadībā) , pirmais, kas iešāvās prātā bija vien pasīvs vienaldzības un skepticisma vilnis, kas, raugoties uz visu kino industriju un Holivudu no malas, bija pilnīgi saprotams un gaidīts, jo zināmie, populāro komiksu ekranizējumi kā „Spiderman” „Hulk” „Fantastic four” utt. (izņēmums gan varētu būt „Batman”), bija radījuši tādu kā paredzamības un jēlības tēlu, ko filmās aizklāj vien graujošu specefektu un kvalitatīvas skaņas kopums, filmas sižeta līniju, noliekot otrajā plānā. Bet, filma, pareizāk sakot, mākslasdarbs un šedevrs, „Watchmen” apgrieza kājām gaisā visus pieņemtos uzskatus un stereotipus par komiksu ekranizējumiem un specefektiem, kā galvenās lomas tēlotājiem tajos, respektīvi, šajā filmā gaužām reti varēsiet gremdēties apjomīgās kautiņu ainās vai atriebīgu supervaroņu izraisītos grautiņos, jo, gandrīz trīs stundas garā filma, tiek piepildīta ar viena no galvenajiem varoņiem, Roršaha (Rorschach) monologiem un citu varoņu atmiņas uzplaiksnījumiem. Protams, nav jau tā, ka filmas veidotāji un pats sižets nav atvēlējuši vietu arī iespaidīgiem specefektiem un kautiņiem, kuri, to retuma dēļ, ir izstrādāti līdz pēdējam sīkumam un iedarbojas kā sprādziens un durklis atslābinātajiem nerviem, klausoties un sekojot līdzi varoņu darbībām un verbālajām izvirtībām. Ļoti interesants un drosmīgs ir filmas soundtreks, kas apbrīnojami pozitīvs un melodisks mijās ar drūmām un melanholiskām vizuālajām ainām, kaut vai filmas sākumā, kad norisinās kautiņš starp pensionēto supervaroni Komediantu (Comediant) un slepkavu, fonā skan „Nat king cole” skaņdarbs „Unforgettable” , citās filmas ainās, kurās „it kā” prasītos pēc kādas drūmākas simfonijas vai smagāka ģitārgabala, nekautrējoties spēlē „Billie Holiday” „Nina Simone” „Nena” „My chemical romance” „Bob Dylan” utt. Un, nešauboties varu apgalvot, ka tieši filmas soundtreks ir viens no galvenajiem izcilās noskaņas radītājiem. Kā jau sākumā piebildu, Zaks Snaiders ir producējis arī filmu „300”, kura, kā zināms, izceļās ar savām pārdomātajām un trāpīgajām „slow motion” ainām, kas ir vērojams arī filmā „Watchmen” un, vārda tiešākajā nozīmē, liek sirdij sisties ātrāk un emocijām līt, kā šampanietim no sakratītas pudeles. Iesaku šo filmu visiem kino gardēžiem un fantastikas cienītājiem un garantēju, ka tā jums neliks vilties. Mans vērtējums: 10/10