Šodien, savā veikalā, tiku pie viltota vienlatnieka. Nebija tā, ka man iesmērēja- vienkārši viena meitene nebija priecīga, ka Imantas Maximā (tā, kas Slokas ielā Rīgā) viņai izdeva monētu, kuru tikai vēlāk viņa piefiksēja, kā viltojumu.
Tā kā man monētu lietas ir tuvas sirdij, tad nolēmu viņai šo mēnētu samainīt pret neviltotu naudu. Vai nu likšu kolekcijā vai kā citādi izmantošu, to vēl neesmu izlēmis, bet eksemplārs katrā ziņā ir ievērības cienīgs.
Pirmajā bildē jūs redzat trīs monētas. Kura no tām ir viltojums?
Pareizi, bildē nepateiksi. Uz tausti vēl var pateikt- viltojums ir vieglāks, plānāks un nav uz jostas nekādu uzrakstu.
Visādi citādi tas ir diezgan kvalitatīvi nostrādāts un fiksi ieberot makā izdoto atlikumu var arī nepamanīt, ka starp monētām ir kāds viltojums.
Dažbrīd pat liekas, ka tas vienkārši ir naudas kaltuves brāķis. Apmēram tā pat, kā tās divdesmit santīmu monētas, kuras pievilka magnēts.
Konkrēti šis eksemplārs nesmērē papīru (velkot ar kanti pa papīru), kā agrāk bija populāri pārbaudīt viena un divu latu monētu viltojumu, un nav kādi citi ”pierasti” viltojuma elementi. Varētu pat teikt- kāds labi pacenties.
Cilvēki, esiet modri un pārbaudiet savu naudu saņemšanas brīdī (Kā nekā par 2009.gadu atklāti 2684 viltoti vienlatnieki), lai vēlāk nav jāpukojas un jāmēģina iesmērēt to kādam citam (ko nemaz nevajadzētu darīt- Par viltotu Latvijas Republikā apgrozībā esošu naudas zīmju, monētu, valsts vērtspapīru vai ārvalstu valūtas izgatavošanu nolūkā to izplatīt, kā arī par šāda viltojuma izplatīšanu noteiktais sods ir brīvības atņemšana uz laiku no 3 līdz 10 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai lielā apmērā vai ja tās izdarījusi organizēta grupa, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no 5 līdz 15 gadiem, konfiscējot mantu.).
