Kad lielais bums ap un par referendumu ir norimies, kad visi uzmanīgi sekoja līdzi, katram, kurš ar Tevi atsakās runāt LATVISKI, tagad lielās kaislības ir pierimušas. Šoreiz pastāstīšu jums savu atgadījumu par un ap valodas nelietošanu, kurš beidzās kādam slikti, bet man un pārējiem LATVISKI runājošajiem, es ceru, ka tas sagādās kaut mazāko gandarījumu..
Jo tikai vienotā valstī ir spēks!
Tad lasām..
Atskatīsimies mazliet pagātnē.
18. februāris, kā jau kārtīgam Latvijas pilsoniem pienākas, arī es devos līdz tuvākajam vēlēšanu iecirknim, lai atdotu savu balsi PRET krievu valodu kā otro valsts valodu. Vakarā provizoriskie rezultāti liecināja, ka Latvijā nekad krievu valoda nespēs iegūt otrās valsts valodas statusu. Protams pēc tam vairāk sāku sekot līdzi, kādā valodā cilvēki ar mani runā. Protams bija šādas tādas saskaršanās, kad aizrādīju, ka LATVIJĀ ir jārunā LATVISKI. Viss likās savās norma robežās, jo visiem taču smadzeņu nav tik daudz, lai to saprastu. Bet tas bija līdz 27.februārim, kad man vienreiz pietika pliki aizrādīt un pat savā mērā samierināties ar to, ka ne visi lieto valsts valodu.
Tas notika 26. februārī.
Biju nolēmusi ar draugiem mazliet atpūsties Rīgā, bet tā kā es pati neesmu rīdziniece, tad devos uz Rīgas autoostu, lai nopirktu biļeti uz autobusi Rīga - Daugavpils. Bet šeku reku kasēs, ka pēc dažām minūtēm pienāk autobuss. Protams sapriecājos, ka mazliet ātrāk tikšu mājās un nevajadzēs vēl nepilnu stundu nīkuļot autoostā. Pienāk autobuss un sākas iekāpšana.
Es kā nepaspēju iegādāties biļeti kasē, gaidīju kamēr visi biļetnieki sakāps iekšā un ja pietiks vietiņa arī man, tad došos ar šo reisu. Dzirdu, ka šoferis ar visiem runā krieviski, bet nu lai jau runā, jo tomēr tas ir reiss uz Daugavpili. Pienāk mana kārta, prasu biļeti līdz Līvāniem, viņš kko krieviski atburšķ (atzīšos es no krievu valodas saprotu tik pat daudz, cik kaķis no ābeces) cenšos saglabāt mieru un laipni atbildēt, ka diemžēl es nesaprotu, ko jūs runājat, varbūt LATVISKI. Tad atkal viņš kko krieviski atcērt, varēja saprast, ka tas man ir uzbrauciens, ka es krieviski nerunāju, bet neko dodu naudu biļetei. Šis paskatās uz manis kā uz noziedznieci, turpina kko krieviski buršķēt. Es tikai turpinu tam āmuram skaidrot, ka es krieviski nerunāšu, pat ja es skaidri un gaiši saprastu (nu labi, daļu no teiktā es sapratu). Tam āmuram laikam beidzot aizgāja, ka ar savu burkšķēšanu nekur tālu ar mani netiks, tikai kavēs reisa iziešanu. Tad viņš man parādi, ka biļete maksā nevis 4,20 Ls, bet gan par latu dārgāk. Pie kājas man tas lats būtu, ja būtu normāla atteiksme. Šis pat nepajautādams (noteikti nemācēja) vai es ņemšu biļeti - izsit. Prasa krieviski ,protams, lai dodu vēl naudu. Es viņam atbildu, ka līdz ar viņa attieksmi pret mani un valodas nelietošanu nebraukšu. Tad viņš sāk pacelt toni un lamāties vēl vairāk, pat ar lamuvārdiem, kur lai tagad liekot izsisto biļeti.. atbildu: ,, lai paņem to savu biļeti un iebāž sežamvietas caurumā!''
NEKLUSĒ - RĪKOJIES!
Kas tad arī būs šī stāsta morālē: ja redzi, ka kāds aizmirst vai nevēlās, vai vēļ ļaunāk nepārzina LATVIEŠU valodu, īpaši apkalpošanas sfērā, nebaidies RUNĀ!
Protams, mana laipnība pazuda līdz ar viņa lamāšanos, dusmīga, aizvainota un ne bez pamata, devos atpakaļ uz autoostu, uzmeklēju administrāciju, izteicu velmi uzrakstīt sūdzību. Mani pārsteidza administrācijas atteiksme (šoreiz ne par spoki.lv administrāciju, bet gan Rīgas autoosta) jau otrais cilvēks, kurš uz manis paskatoties raidīja niktu skatienu, vai tad tiešām es biju tik briesmīga? Viņa diezgan rupjā balsī atcērta, par ko es vēlejos sūdzēties, tā itkā tas būtu kāds noziegums - sūdzība! Es izklāstīju notikušo situāciju un par laimi izdevās uzrakstīt sūdzību. Lai gan no tā nebija īpaši lielas jēgas, jo viņi pilnībā nereaģējā.
Protams ar nākamo autobusu devos mājās, šoreiz šoferītis tiešām bija ļoti laipns un jauks, pat bez jeb kādiem iebildumiem pieturēju tur, kur nav paredzēts viņam apstāties, pat novēlēja jauku dienu, kas arī ir retums..
Pirmais, ko es izdarīju mājās, ieslēdzu datoru, atvēru savu e-pastu un sameklēju Valsts valodas centra e-pastu. Pēc dažām stundām, ja nemaldos, saņēmu arī atbildes vēstuli, lai visu izklāstu vēl sīkāk un atbildu uz dažiem jautājumiem. Pēc nelielas sarakstes viņi apklusa. Domāju, ka vairs nav jēgas pat tam rakstīt, ka esam nespēcīgi. Bet maldījos. Šodien mani pārsteidza vēstule, kas tur rakstīts, izlasīsiet apakšā.
Galvenais NEKLUSĒ, jo tikai kopā mēs spēsim šo zemi padarīt stiprāku! Kā reiz teicis Imants Ziedonis, Latvija ir brīnumskaista zeme, bet skaistajam jāpalīdz parādīties!
nevajag buut ietiepiigai ,mees visi esam cilveeki no zemes,un ne visiem padodas valodas maaciiba (tev arii) takaa esi saprotosaaka un maacies arii citas valodas ,jo valoda nav vainiiga
da ladna, kad melo, vismaz melo ticami. reisā Rīga-Daugavpils, braucot līdz Līvāniem, neviena biļete nemaksā Ls 5,20. visas maksā Ls 4,20 un šoferi pat gribot nevar izsist dārgāku biļeti. to, ko vajag runāt, vienmēr pasaka latviski, nevis krieviski, cik maksāt, līdz kurienei un tā. ja kāda čirka sāk braukt virsū, ka viņa tagad grib diskutēt, nav brīnums, ka viņš to negrib darīt ne latviski, ne krieviski. paņem biļeti un ļauj cilvēkam strādāt. te puse stāstījuma ir pilna ar autores puķītēm. es tā šofera vietā tevi pašu par publisku apmelošanu nostučītu kādā cilvēktiesību kantorī.
Ha ha ha stulbie latvieši :D Man visi draugi krievi runā latviski, visi, esmu izspēlējies savu futbola karjeru, strādājis, un visur visus ko pazinu mācēja latviski, tikai Jūs tupie tirliņi nerubijat krieviski iemācīties, vot un jūtaties nabadziņi aizvainoti, vairāk Jums krievus dzīvē pretim lai Jūs apdiršaties vairāk ;)
