Kad Jūs piesakiet grūtniecību, var gadīties, ka kāds Jums jauta vai esiet atraduši jaunas mājas Jūsu kaķim. Tas bieži vien ir tapēc, ka ir „viena tante teica” stāsts par to, kā kaķi zogot bērniem elpu no mutes. Vieni domā, ka tas ir tapēc, ka bērna mute smaržo pēc piena, un neapzināti kaķis aizsedz bērna muti ar savu purniņu. Citi domā, ka kaķi kļūst greizsirdīgi uz to „radījumu”, kas tagad saņem visu uzmanību, un cenšās atbrīvoties no konkurences, nosmacējot to. Šī otrā teorija ir pat ļoti veca. Pirmo reizi reģistrēta 1700. g. Lai kā arī nebūtu – lielāko tiesu kaķiem nemaz nepatīk piens. Daudzi no viņiem pēc tam kad kaķene ir beigusi viņus barot kļūst laktozi nepanesoši un dod priekšroku kārtīgam ēdienam. Kaķi nespēj arī būt greizsirdīgi, kautgan tie var izrādīt uzvedības traucējumus, kā piemēram neizmantot tualetes kastīti. Tā ir vienkārša reakcija uz izmaiņām kaķa ikdienas vidē. Šis mīts, visticamāk, nāk no kaķu ilggadējās asociācijas ar raganām un ļaunumu. Jebkāda mazuļa nosmakšana, kuras tika pierakstītas kaķiem, parasti ir pašu uzraugu vaina. PMNS – Pēkšņas mazuļa nāves sindroms, slimība, neveiksmīga vai izvairīga aprūpētāja rīcība. Piemēram, noliekot bērnu gulēt uz vēdera, vai pieberot gultiņu ar rotaļlietam un sedziņām. Lai gan ir pietiekoši lietu, no kurām būtu jāpasargā mazulis – kaķis nav viens no tiem.
4. Kaulu krikšķināšana var izraisīt artrītu
Ja Tu pavadi laiku, stundām ilgi klabinot uz klaviatūras, var just kā pirkstos uzkrājas saspringuma sajūta. Sad tad paknikšķinot, rodas atvieglojuma sajūta. Un vēl tas sasodīti patīkamais knikšķis. Reiz Tu esi pie tā pieradis, ir grūti to pārtraukt. Iespējams kāds pieaugušais bērnībā Tev ir teicis, ka to nevajag darīt, var izraisīt artrītu tālākajā dzīvē. Patiesībā, nav nekādu pieradījumu tam, ka katrs knikšķis pietuvina Tevi artrītam. Tādā ziņā, Tu esi izgājis/-usi sausā no ūdens. 1990. gadā publicēts pētījums „ Reimatisma slimību Annāles”, izstudēja 300 cilvēkus, 74 no kuriem atzina, ka knikšķina kaulus. „Kaulu knikšķinātaji” nebija īpaši lielāki kandidāti uz artrītu, par tiem, kas kaulus neknikšķināja. Toties – viņiem bija lielāki uztūkumi ap locītavām un vājāks tvēriens. Pastāv spekulācija, ka atkārtota locītavu pārslodze, kas notiek knikšķinot kaulus, var izraisīt iekaisumu un sāpes. Lai arī artrīta risku Tu nepalielini, varbūt tomēr labāk to lieku reizi neizdarīt.
3. Lielākā daļa ķermeņa siltuma tiek zaudēts caur galvu
60-tajos gados ASV militāristi veica pētījumu, kas pārbaudīja ķermeņa siltuma zaudēšanu ekstrēmi zemās temperatūrās. Dalībniekiem bija mugurā „izdzīvošanas” tērpi, radīti tieši aukstumam, bet nebija nekas uzvilkts galvā. Ka jau bija paredzams, lielākā daļa siltuma tika zuadēts caur galvu. 2002. gada ASV armijas pamācība uzver nepiciešamību nēsāt cepuri aukstā laikā, un norāda „cilvēks var zaudēt 40-45% ķermeņa siltuma, ja neapsedz galvu.” Patiesībā Tu caur galvu neazaudē lielāko daļu ķermeņa siltuma. Siltuma zudums ir proporcionāls neaizsargātajai ķermeņa virsmai. Jo kailāks/-a Tu esi, jo lielāku procentu siltuma Tu zaudē. Ja Tu uzvilktu cepuri, bet atsegtu kāju – lielako daļu siltuma Tu zaudētu caur kāju. Hipotermijas speciālists Dr. Daniels Seslers saka, ka izejot aukstumā peldkostīmā, caur galvu tu zaudēsi tikai 10% siltuma. Seju aun galva ir jūtīgāka pret aukstumu nekā citas ķērmeņa daļas, kas arī šo mītu pastiprina. Lai gan satuntulēties, izejot aukstumā, ir ieteicams, ejot bez cepures, Tev nedraud hipotermija.
2. Cukurs izraisa bērnos hiperaktivitāti.
Vecvecāki parasti bērniem dod daudz saldumus, tai skaitā konfektes, saldējumu un tamlīdzīgus. Daudzi vecāki bieži vien kļūst neapmierināti, kad bērni pēc vecvecāku apmeklējuma atsakās iet gulēt un bieži vien „staigā pa sienām”. „Tas laikam ir no saldumiem, cukura šoks, vai ne?” Muļķības.. 2008. gada decembrī, divi zinātņu doktori no Indiānas Medicīnas Universitātes izskaidroja, ka no 12 dažādiem pētījumiem „neviens, ieskaitot, bērnu pētījumus, nespēja uzrādīt saikni starp cukuru un hiperaktivitāti”. 1994. gadā kāds raksts, kas tika publicēts žurnālā „Abnormal Child Psychology”, pētnieki pieradīja, ka daudzos gadījumos, hiperaktivitāte ir pašu vecāku iedoma. Kad viņi iedomājas, ka bērns atkal ir kautko saldu saēdies, vai sadzēries, viņi automātiski uzskata, ka bērns ir hiperaktīvs, pat ja viņš nav neko dzēris vai ēdis. Saprotams, ka bērniem patērēt lielu daudzumu saldumu, nav veselīgi, pat ja tas neizraisa hiperaktivitāti. Tas var izraisīt kariesu un bērnu tuklumu un glutoniju. Tad kapēc bērni liekas hiperaktīvi pēc cukura ēšanas? Tapēc, ka parasti viņi to saņem ap svētkiem, vai apciemojot vecvecākus, kas ir ikdienas rutīnas izmaiņa, parasti saistīta ar prieku un daudz laika spēlēm. Ja viņi dzer kolas un tamlīdzīgus gāzētus dzērienus – drīzāk vajadzētu vainot kofeīnu, ne cukuru.
1. Masturbācija izraisa aklumu
Bieži tiek teikts, ka 95% vīriešu un sieviešu pašapmierinās, un pārējie 5% vienkārši melo, ka neapmierinās. Ja šī statistika ir pareiza un masturbācija izraisītu aklumu, trakumu vai plaukstu apmatojumu – pasaulē būtu tikai akli psihopāti ar spalvainām plaukstām. Par cik tā nav patiesība, tas pierāda, ka šis mīts ir muļķības. Dažādi sabiedrības slāņi ir nosaukuši masturbēšanu par apkaunojumu, „netīrību” un rīcību, kura ir jāiznīdē. Kā vienmēr „Viena tante teica..” mītos tam visam ir, protams, vājprātīgi nežēlīgas sekas. Pārsvarā tas ir domāts, lai cilvēkus atturētu no šādas rīcības, vai vismaz liktu tiem justies vainīgiem. Jebkurš profesionāls mediķis Jums pateiks, ka pašapmierināšanās ir veselīga – tā noņem stresu un rada laimes sajūtu. Masturbēšana arī palīdz izvairīties no prostatas vēža. Pētījums Vēža Konsīlijā, Melburnā, Austrālijā, 2003. gadā, parādīja, ka vīriešiem ap 20 gadiem, kas masturbē regulāri, ir aptuveni trešdaļu mazāk izredzes saslimt ar prostatas vēzi tālākajā dzīvē. Teorētiski, regulāra ejakulācija attur kancerogēnus no uzkrāšanās un veidošanās. Lai gan pārspīlēta masturbācija var izraisīt nepatīkamus blakuseffektus, regulāra un normāla pašapmierināšanās neko sliktu Jums nenodarīs.
Nu ko? Nākamreiz, kad dzirdēsiet „Viena tante teica..” varbūt ir vērts to „zinātāju” pasūtīt bekot?
