VELNS PARĀVIS! Es jau nesaku, ka videospēles ir tas pats kas heroīns. Es ticu, ka upuriem ir arī citas lietas dzīvē. Bet puse no Jums, kas lasa šo, pazīst vismaz vienu WoW atkarīgo vai paši ir spēlējuši. Pat zinātnieki ir pierādījuši, ka spēļu atkarība ir ĪSTA. Tātad – rodas jautājums – vai dažas spēles ir speciāli veidotas tā, lai Tu viņas turpinātu spēlēt, pat ja viņas nesagādā baudījumu?
Atbilde ir „HELL YEAH!”. Un metodes ar kādām tas tiek panākts ir vienkārši biedējošas.
5. IEVIETOJAM TEVI „SKINERA BŪRĪ”.
Spēļu pētnieks no Microsoft, uzrakstīja rakstu, kas apskata galvenos aspektus, kā piespiest spēlētāju turpināt spēli, neatkarīgi no tā vai viņa patīk, vai nē.
Citēju: „Jebkura atkāpe no normas ir trīs elementu kopums – laiks, darbība un atlīdzinājums. Pastāv bezgalīgs skaits veidu kā kombinēt šos elementus, lai panāktu no spēlētājiem tādu rīcību, kādu Jūs vēlieties.”
Pievērs uzmanību, ka viņa teiktajā nav vārdu „prieks” un „baudījums”, jo tā nav viņa specializācija, bet gan „rīcība, kādu Jūs vēlieties”.
Viņa teorijas balstās uz zinātnieka B.F. Skinera pētījumiem, kurš atklāja, ka pētījuma subjektus var kontrolēt ar vienkāršu stimulantu un atalgojumu sistēmu. Viņš izgudroja tā saukto „Skinera Būri”. Būra uzbūve ir visnotaļ vienkārša – parasts būris, kurā ir ielikts dzīvnieks (parasti žurka), viena svira, kuru nospiežot, tiek iedarbināts mehānisms, kas būrī nogādā barību. Es neapgalvoju, ka tas čalis Microsoftā redz visus spēlētājus kā žurkas Skinera būros, bet viņš savā rakstā izmanto attēlus ar žurkām Skinera būros.
BET KUR IR PROBLĒMA???
Spēlēšana ir mainījusies. Agrāk, kad mums pārdeva 50$ vērtu spēli, ražotāju maz uztrauca vai mēs spēlēsim ilgi. Galvenais mērķis ir pārliecināties, ka mums spēle iepatiksies pietiekoši, lai nopirktu nākamo. Šobrīd industrija virzās uz abonēšanas tipa spēlēm – MMO (Massive Multiplayer Online) spēlēm, kuru galvenais mērķis ir likt subjektam turpināt spēlēt, un maksāt, kamēr saule pārtop par Supernovu.
Nav iespējams izveidot tādu apjomu izpētāmās teritorijas vai stāsta, lai Tu turpinātu spēlēt tūkstošiem stundu, tapēc ražotaji izvēlējās mainīt spēļu mehāniku, piespiežot spēlētāju atkārtoti darīt vienu un to pašu – patīt Tev vai nē. Daži spēļu veidotāji pievērsās Skinera metodēm.
Šī ir kļuvusi par ļoti karstu tēmu spēļu veidotāju vidū. Spēles „Braid” veidotājs Džonatans Blovs (Jonathan Blow) apgalvo, ka Skinera metodes ir paverdzināšanas veids. Ne jau tapēc, ka šīs spēles nav interesantas, bet tapēc, ka spēlētāji ir spiesti turpināt abonementu arī laikā, kad spēle nav interesanta, iemetot viņus rutīnas uzdevumu pildīšanas purvā izmantojot Skinera manipulācijas sistēmu, kura sastāv no rūpīgi izplānotu atalgojumu grafika.
Kapēc tas darbojas, ja šis „atalgojums” ir virtuāls un patiesība nemaz neeksistē?
4. RADAM VIRTUĀLO „BARĪBU”, KURU TU ĒDĪSI!
Lielākā daļa atkarību izraisošo spēļu ir balstītas uz sekojošu faktu:
„Tavas smadzenes uztver lietas un objektus video spēlēs kā īstus. Jo tie ir īsti.”
Daudzi šo faktu mēģina apgāzt: ”Tu visu šo laiku pavadīji spēlējot, la iegūtu zobenu, kas pat neesistē?”. Sie cilvēki kļūdās. Ja Tu tērē laiku, darbu un spējas kāda priekšmeta iegūšanai – tas ir īsts. Nav būtiski, vai tas ir radīts no dimanta, binārā koda vai kaltētas gaļas.
Tamdēļ Korejas Augstākā tiesa paziņoja, ka virtuālās preces ir uzskatāmas par tikpat vērtīgām kā reālās. Kopš tā brīža, virtuālo priekšmetu bizness ir sasniedzis 5 miljardu dolāru apjomu globāli.
Tajā nav nekā dīvaina. Cilvēki maksā tūkstošus par dimantiem, tikai tapēc, ka tie labi izskatās. Video spēles bruņas izskatās forši un aizsargā Tevi no videospēļu orkiem. Abos gadījumos Tu maksā par ideju.
KUR TAD IR PROBLĒMA??
Gandrīz jebkura spēle, kura ir izdota pēdējos 25 gados sevī iekļauj priekšmetus, ko Tu vari kolekcionēt pa ceļam uz spēles uzvarēšanu. Bet par cik spēlētaji uztver spēļu priekšmetus kā īstus ar savu vērtību, atkarību izraisošās spēles Tevi sūta skraidīt apkārt bezmērķīgi meklējot un kolekcionējot arī tādus priekšmetus, kam nav nekāda sakara ar pašu spēli.
Spēļu veidotāji to apzināti pielieto, atsaucoties uz mūsu iedzimto vākšanas instinktu. Vakt un krāt krāšanas pēc. Un tas darbojas. Pajautajiet tam keksam, kurš sēdēja un lasīja izdomāta auga ziedlapiņas brīdī, kad pus metru no viņa sēdēja kailu krūšu pāris. KRŪTIS!
Microsofta darbinieks savā rakstā uzskatami parāda, ka spēļu ražotāji ļoti labi apzinās, ka izmanto šos objektus, kā barības porcijas Skinera būrī, jo ap šo brīdi vienīgais, kas ir svarīgi, ir lai Tu..
3. TURPINĀTU SPIEST SVIRU
Nu tad iedomājies žurku būrī. Kā tu viņu piespiedīsi atkārtoti spiest sviru? Nejau dodot barību katru reiz, kad tā nospiež sviru. Tā viņa ātri atslābs, jo barība taču ir tepat katru reizi, kad man iegribas. Tā vieta mehānisms tiek pārveidots ta, lai tas izdala barību pēc neregulāriem laika posmiem, jeb sviras spiedienu skaita. Drīzumā žurciņa sāks sviru raustīt tā it kā no tā itkā rītdienas vairs nebūs. Variet nestrīdēties – eksperimenti to ir pierādījuši.
Skinerzemē to sauc par „mainīgā ratio atalgojumiem”. Tas arī ir galvenais iemesls kapēc iekš WoW dažādi ienaidnieki pilnīgi neprognozējami izmet vērtīgus priekšmetus. Tas darbojas tieši tādā pašā veidā kā spēļu automāts. Jūs negribiet vēl beigt, jo katrs nākošais varētu būt lielais laimests, vai nākošais, vai nākošais, vai nākošais...
Ķīniešu MMO „ZT Online” izmanto visbezkaunīgako un ļaunāko šīs sistēmas pielietojumu kādu nācies redzēt. Spēle ir pilna ar dārgumu lādēm, kuras atvēršanai ir nepieciešamas atslēgas. Lādes satur nejauši izvēlētus priekšmetus. Bet kur var dabūt atslēgas? Tās Jūs protams pērciet par reālās pasaules naudu. Kā žetonus spēļu automātam.
Bet tas vēl nav tas jautrākais. „ZT Online” dara vēl kautko, ko pat kazino nav iedomājušies. Viņi apbalvo dienas beigās ar īpašu priekšmetu „cilveku, kurš ir atvēris visvairāk lādes”.
Tagad kombinācijā ar azarta elemntu Jums ir tūkstošiem spēlētāju, kuri sacenšās, lai noskaidrotu, kurš no viņiem ir visapsēstākais ar lāžu atvēršanu. Kāda sieviet stāsta, ka reiz pavadījsi veselu vakaru cenzdamās uzvarēt dienas balvu. Viņa esot atvērusi vairak nekā 1000 lādes, bet vienalga beigās kāds viņu ir apsteidzis. Viņa to darīja vairākas reizes, bet vienmēr bija kāds, kurš bija vēl apsēstāks..
BET KUR IR PROBLĒMA?
Nu tad iztēlojies viņu sēžam pie monitora, skatāmies uz savu mazo tēlu, kurš stāv pie lādes, un klikšķinoties cauri neskaitamiem dialogiem, skatoties vienu un to pasu animāciju stundām ilgi atkal, un atkal, un atkal...
Ja Jūs nezinātu labāk, Jūs noteikti padomātu, ka viņai ir kāda kropļojoša garīga slimība. Kā gan viņa varēja no savas saprātīgās personības pārvērsties par šo Lietus Cilvēka veidīgo apsēsto būtni?
Skiners zin. Šo trenēšanas procesu viņš sauc par formas veidošanu jeb šeipingu. Mazi apbalvojumi, solīti pa solītim, kā posmi ķēdē. Piemēram, iekš WoW Tu izdomā, ka gribi 10. līmeņa bruņas. Tev vajag piecas dažādas daļas. Lai saņemtu pilno ekipējumu tev vajag 400 emblēmas, kuras savukārt tu saņem pa 2-3 no nejauši izvēlētiem ienaidniekiem. Pēc tam tev katra bruņojuma daļa ir jāuzlabo izmantojot „Mark of Sanctification”. Pēc tam „Heroic Mark of Sanctification”. Lai to visu izdarītu Tev ir jāiet identiskas misijas atkal un atkal un atkal, caurām dienām, jāklikšķina līdz nelabumam. Pie velna krūtis!
Kad esi nonācis tiktāl, vai tad to vairs var nosaukt par spēli? Tas drīzāk ir iekaisums, kas niez. Un tu to kasi, bet kļūst tikai sliktāk..
2. TURPINI SPIEST SVIRU.. MŪŽĪGI!
Atšķirība starp Skinera būra žurkām un cilvēkiem ir tā, ka mēs savas barības porcijas varam dabūt arī citur. Ja spēle ir viena vienīga kastīsu klikšķināšana, ar mērķi iegūt nejaušus laimestus, mums ar laiku apniks, un mēs atradīsim citu spēli. Cilvekiem vajag tālejosu mērķi, lai spiestu turpināt spēlēt. Šis punkts atkarību izraisoso spēļu industrijā ir vesela zinātne. Izmantojamās metodes sevī iekļauj:
#1 Ievadīšanu – nostādi spēles mehānismu ta, lai sākumā barības porcijas nāktu ātri, bet paejot laikam to intervāli pagarinās un tās naķ aizvien lēnāk un lēnāk. Šī iemesla dēļ iegūt jaunu līmeni MMO spēles sākumposmā ir tik vienkārši. Bet pēc tam jau laiks starp jauna līmeņa iegūšanu un atalgojumiem palielinās ģeometriskā progresijā. Ja sākotnēji spēlētājs ir izbaudījis līmeņa paaugstināšanas apmierinājumu, šī apmierinājuma attālināšana tikai palielina gūto baudījumu, kad Tu to beidzot sasniedz. Microsofta pētnieks parāda, ka spēlētāji sāk spēlēt aktīvāk un fanātiskāk redzot, ka tuvojas jauns līmenis.
#2 Novācam visus pieturas punktus – vieglākais veids ir izvietot saglabāšanas punktus milzīgs attālumos, lai spēlētājs ilgāku laiku pavadītu spēlē, vai iesaistīt nepieklājīgi garās misijās (piemēram WoW reidi), no kuriem ir grūti izstāties, nezaudējot lielu daļu panāktā.
Par cik šāda sistēma var kļūt kaitinoša, ir spēles, kas izmanto tieši pretejo sistēmu. Piemēram „New Super Mario Bros. Wii”. Šeit līmeņi ir tik īsi, ka to var salīdzināt ar čipšu ēšanu. Tie paši par sevi ir tik maziņi, ka nevajag pat īpaši pierunāt spēlētāju paņemt vēlvienu un vēlvienu, un vēlvienu, līdz beidzot tu attopies, ka esi izēdis visu paku.
Starp citu šis ir arī iemesls, kapēc cilvēks parasti nelasītu 3000 vārdu rakstu internetā, bet labprāt to pārlasa, ja tas ir sadalīts pa teikumiem, saraksta izskatā. Vai Tu ignorē krūtis, lai izlasītu šo? Tad mans darbs ir padarīts!
#3 Spēlē vai mēs Tev visu atņemsim – Šī metode ir maucības kalngals. Kapēc atalgot žurku par sviras spiešanu? Kapēc labāk nepārtaisīt tā, ka ja tā nenospiež sviru, mēs viņu par to sodīsim?
Uzvedības pētnieki to sauc par „izvairīšanos”. Būris tiek aprīkots tā, ka katru reizi, kad žurka nenospiež sviru – tā tiek sodīta ar elektrošoka palīdzību. Tā ātri iemācas sēdēt uz sviras un spiest to visu laiku. MŪŽĪGI!
Kapēc tavs draugs tik apsēsti sēž „FERMĀ” un vāc ražu? Tapēc, ka tā kalst un pūst, ja par to nerūpējas. Spēlē „Ultima Online” tava māja vai pils sāk brukt un apsūbēt, ja tu neatgriezies tajā ilgu laiku. „Animal Crossing” pilsēta aizaug ar nezālēm un mājā iemitinās tarakāni, ja Tu gana bieži neielogojies. Šis ir spēļu industrijas kretīnisma kronis – spiest spēlētāju atgriezties un klikšķināt, lai nepazaudētu to, kā dēļ viņš tik daudz ir strādājis.
#4 Visas augšminētās metodes – Apvienojam visas šīs metodes ar azarta elementu par nejauši izvēlētajiem atalgojumiem no dažādiem pretiniekiem, un paskaitam, cik daudzas no tām ir izmantotas WoW. Viņi spiež žurku skriet no vienas sviras pie otras. Ja attālumi starp svirām ir pārak lieli, tos var mērot kādā no viņu „apburošajām” mašīnītēm.
KUR TAD IR PROBLĒMA?
Iepriekš tika uzdots jautajums – vai apsēstība ar priekšmetu kolekcionēsanu, izmantojot nekontrolējamu klišķināšanu, var nosaukt par spēli? Tas savukārt rada jautājumu – Kas ir spēle?
Mēs, cilvēki spēlējam spēles, lai apmierinātu savu tieksmi apgūt kādu spēju, pat ja tā ir visnotaļ bezvērtīga uz kopējā dzīves mērķa fona. Tas ir veids kā mēs attīstam savas smadzenes (īpaši bērni) un neciešam smagas sekas, gadījuma, ja mums neizdodas. Tapēc mūsu smadzenes mūs atalgo ar sajūtu, ko mēs saucam par prieku. Pat delfīni to dara.
Tapēc šeit nav minēta spēle „Guitar Hero”. Tā izraisa atkarību – protams, bet visiem saprotamā veidā. Ir tikai dabīgi priecāties par to, ka tu kļūsti kādā iemaņā labāks. Līdzīgi arī „Modern Warfare 2” ir sports priekš cilvēkiem, kam trūkst atlētisma. Tur nav nekādas mistikas – visiem patīk uzvarēt.
Bet šīs „spied sviru kamēr nomirsti badā” tipa spēles, to visu ievada pavisam citos ūdeņos. Spēles mērķis ir likt Tev turpināt spēlēt, pat ilgi pēc tam, kad Tu jau esi ieguvis visaugstāko līmeni, ekipējumu utt. Ilgi pēc tam, ka Tu esi atklājis pēdējo jaunumu. „Prieka” definīcijā nu nekādi nevar iekļaut lādes attēla klikšķināšanu tūkstošiem reižu.
Šī iemesla dēļ daudzi žurnālisti sāka bombardēt Blizzard, kad viņi dazus gadus atpakaļ ievies „jaunu atalgojumu sistēmu”. Šie atalgojumi bija saistīt ar dažādu bezjēdzīgu darbību veikšanu, piemēram – makšķerē, kamēr noķer 1000 zivis. Nekāda jauna satura, nekāda treniņa, nekādas meistarības. Vienkāršs virtuāls kāmja ritenis.
Protams spēļu razotāji un daudzi cilvēki vērsīs uzmanību uz to, ka neviens jau NELIEK Jums to darīt. Šeit visa ideja ir ...
1. KA TU SĀC ŠO BŪRI SAUKT PAR MĀJĀM.
Vai Jums patīk Jūsu darbs?
Ņemot vērā, ka puse no Jums šo lasa savā darbavietā, es teiktu, ka nē. Un tas ir tas, kas izved gaismā patieso iemeslu, kapēc spēļu atkarība ir tik grūti pārvarama.
Visi tie stāsti par „čalīti, kurš izlidoja no skolas, jo visu dienu sēdēja WoW” ir patiesībā stāsti par „čalīti, kuram nepatika mācīties”. Tā nav nekāda prāta kontroles konspirācijas shēma no Blizzard. Spēles vienkārši aizpildīja tukšumu.
Tad kapēc tik daudziem ir šis tukšums dzīvē? Saskaņā ar pētnieka Malkolma Gledvela (Malcolm Gladwell) pētījumu, cilvēkam priekš tam, lai būtu apmierināts ar darbu vajag trīs lietas:
- autonomiju (Jums ir teikšana par to ko Jūs dariet katru dienu)
- kompleksitāte (darbs nedrīkst būt nejēdzīga rutīna)
- savienojums starp darbu un atalgojumu (Tu vari redzēt sava darba augļus)
Lielākajai daļai spēlētāju, īpaši jaunāko paaudžu vidū šo lietu nav, un spēles dod visus trīs. Jeb vismaz rada ilūziju par to esamību.
Autonomija:
Tu uzņemies kādu uzdevumu, vai „Fermā” izvēlies – kādus augus stādīt. Tu pat vari izvēlēties savu rasi, ķermeni un specialitāti.
Kompleksitāte:
Spēlētāji darīs vienu un to pašu atkārtoti, jo tā neizskatās pēc atkārtotas darbības. Atceries par 10. līmeņa bruņu deju?
Savienojums starp darbu un atalgojumu:
Šis ir pats ievērojamākais. Kad Tu iegūsti jaunu līmeni, no Tevis izšaujās zeltaina gaisma!
Šis ir tas, ko daudzi no mums neiegūst ikdienas dzīvē – ātri, materiāli apbalvojumi. Šis punkts pat mazākā mērā ir par baudījuma sajūtu, bet vairāk par „padarīta darba sajūtu”. Padomājiet cik daudz uzcītīgāk Jūs strādātu, ja būtu uzskatāma progresa mērlente. Un vēl tā gaisma no pakaļas...
Šis moments arī ļauj spēļu veidotājiem gūt virsroku. Visos MMO ir „strādā, lai nopelnītu iespēju spēlēt” sistēma. Tu strāda fermā, vai roc zeltu, lai vēlāk varētu darīt visas tās „foršās” štelles. Šo nodarbju rezultātā, Tev rodās sajūta par „padarītu darbu”, kas palīdz apspiest jebkādus sirdsapziņas pārmetumus par neizpildītiem mājasdarbiem, nokavētu darbu vai citām lietām. It kā jau tu savus pienākumus esi pildījis – Tu 12 stundas raki zeltu – tas bija garlaicīgak par zāles pļaušanu. Tagad ir laiks jautrībai!
A KUR IR PROBLĒMA?
Video spēļu dizainere Erina Hofmane ļoti precīzi noformulēja: „Atkarība nerodās no tā ko Tu dari, bet no tā ko Tu negribi darīt”. Šeit viņa raksturoja, kā veidojas atkarība no vienkāršas Flash spēlītes „Bejeweled”. Šī spēle pirlnība balstās uz to cik ļoti Tu negribi darīt to darbu, kas ir atvērts otrā logā.
Skarbā patiesība ir tāda, ka daudzi no mums paši lūdzās, lai mums dod šādu Skinera būri, kurā ierāpot, jo īstās dzīves atalgojumu sistēma ir daudz lēnāka un nežēlīgāka, nekā mēs bijām domājuši. Spēlēšana ir tāda pati bēgšana no realitātes kā jebkura cita metode. Sākot ar fanošanu par sportu un beidzot ar narkotikām.
Draudi nākotnei ir tajā, ka šīs spēles ir kļuvušas tik efektīvas „pabeigta darba sajūtas” sagādāšanā, ka daudzi ir aizmirsuši kā ir tādu iegūt no izglītības vai karjeras. Es neapgalvoju, ka spēļu industrija iznīcinās pasauli, bet vienkārši būs daudz lielveikalu un visādu kafijšopu, kuros strādās vesela paaudze jauniešu, kam bija pietiekoši daudz spēju sasniegt ko vairāk.
Viņi būs neapmierināti ar savu dzīvi, un bēgs no realitātes.. uz kārtējo būri..
Ja Jums liekas, ka WoW ir spēcīgu atkarību izraisošs.. pagaidiet, kamēr Jūs redzēsiet spēles ko taisīs pēc 10 gadiem. Šis ir tikai sākums...
