Vienlaikus pastāv arī cita, daudz mazāk zināma, taču ne mazāk pārliecinoša teorija par to, kamdēļ Ķīna turpina balstīt Savienotās Valstis.
Ķīna ir lielākā ASV kreditora un nevēlas, lai tās rezerves pārvērstos putekļos, taču vienlaikus saprot, ka tas ir neizbēgami, agri vai vēlu.
Vienlaikus ASV bankām šobrīd kā nekad ir vajadzīga peļņa. Peļņu tās gūst no procentiem par kredītiem, taču baidās kreditēt pret „sliktu” nodrošinājumu (piemēram, nekustamo īpašumu, kura cena nemainīgi krītas). Naudas ASV bankām netrūkst – tā tika piešķirta pārpārēm tā dēvētās Polsona programmas laikā, arī Federālās Rezervju sistēmas likme ir nulle. Nauda ir brīvi pieejama, atliek tikai jautājums, kā šo naudu pārvērst peļņā? Aktuāli: Reģistrējies portālā, iegūsti punktus un nopelni balvas!
Saistītais raksts: Krievijas analītiķi: Ķīnas zaudējumi no globālās krīzes var izrādīties vieni no lielākajiem pasaulē >>> Bankas labprāt izsniedz kredītus pret uzticamu ķīlu. Jebkurā apmērā. Bet kāda ķīla var būt uzticamāka par ASV Valsts kases parādsaistībām, kuru kredītreitings joprojām ir AAA?
Ko dara Ķīna? Uzpērk obligācijas un ieķīlā tās amerikāņu bankās. Par naudu, kura tiek saņemta kā kredīts pret šo ķīlu, ķīnieši uzpērk visur un visu, kam vien var tikt klāt – naftu, metālus, tehnoloģijas, uz bankrota robežas esošas firmas, lauksaimniecībā izmantojamu zemi, utt. Piemēram, nesen Ķīna palielināja savus fiziskos zelta krājumus apmēram par 500 tonnām. Šī valsts importē par 70 procentiem vairāk vara, nekā reāli nepieciešams. Ķīna ir uzsākusi stratēģisko naftas krājumu veidošanu, uzpirkusi lielu skaitu amerikāņu un Eiropas firmu, utt.
Veidojas interesanta dolāru aprite. Ķīna aizdod ASV valdībai dolārus apmaiņā pret obligācijām. ASV valdība saņemtos dolārus iegulda ASV bankās, lai tās nebankrotētu. Ķīna savukārt saņemtās obligācijas ieķīlā ASV bankās un paņem atpakaļ savu naudu, par kuru nekavējoties iepērk fiziskas vērtības. Tādējādi Pekina neļauj ASV nekavējoties bankrotēt (kas acumirklī padarītu mazvērtīgas Ķīnas rezerves), vienlaikus pamanoties pārvērst šīs ļoti riskantās rezerves ļoti drošās materiālās vērtībās.
Kad ASV bankrotēs (vai devalvēs dolāru, kas būtībā ir bankrota ekvivalents), Ķīna, protams, zaudēs savas rezerves. Toties tās īpašumā paliks iegādātās materiālās vērtības. Savukārt kas attiecas uz Ķīnas parādiem amerikāņu bankām, tad tos varēs atdot ar tiem pašiem devalvētajiem dolāriem, ja dolārs tiks devalvēts. ASV defolta gadījumā arī Ķīna tikpat mierīgi var pasludināt savu defoltu, atstājot amerikāņu bankām viņu bankrotējušās valsts obligācijas. Ķīna jebkurā gadījumā nepaliks zaudētājos
Protams, tā ir tikai neoficiāla teorija, taču visai ticama. Vai vismaz izmantojama kā alternatīva atbilde uz jautājumu, kādēļ Ķīna turpina pirkt ASV obligācijas un kādēļ, pērkot šīs obligācijas tik lielos daudzumos, Ķīnas formālās zelta un valūtas rezerves nevis samazinās, bet gan palielinās. Saistītais raksts: "Times": Brazīlija, Krievija, Indija un Ķīna veido politisku bloku kā pretsvaru ASV >>> Saistītais raksts: Vācijas izlūkdienests uzskata, ka globālajam haosam ir tikai divas alternatīvas >>> Saistītais raksts: Komentārs: ASV pirmoreiz kopš 1917. gada riskē zaudēt maksimālo kredītreitingu >>> Saistītais raksts: Amerikāņu ģeopolitiķis Parags Hanna: "Pasaulē šobrīd ir trīs superlielvaras!" >>> Saistītais raksts: Pasaules pēckrīzes attīstības četri scenāriji - no reģionālisma līdz totālai globalizācijai >>> Saistītais raksts: Zbigņeva Bžezinska piedāvātā pasaules sadalīšana - plusi, mīnusi un perspektīvas >>> Saistītais raksts: "Spēcīgā dolāra" scenārijs kā alternatīva "pasaules hiperinflācijas" scenārijam >>>
